Hasīdisms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hasīdisma piekritēju tērpi mūsdienās

Hasīdisms (ivritā: חסידות (Hasīd) — 'laipnums') ir ortodoksālā jūdaisma virziens. Tas radies 18. gadsimtā Polijā, pamatlicējs ir Baalšemtovs (ap 1700—1760). Hasīdisms māca piekopt lūgšanas, cenšanos būt dievbijīgam un "ar prieku kalpot Tam Kungam". Daudzu tā ideju pamatā ir kabala.

Pārvarēdams spēcīgu opozīciju, 18. un 19. gadsimtā hasīdisms izplatījās visā Austrumeiropā. Kustības priekšgalā atradās harismatiski vadoņi cadiki.

Lielu nozīmi grupējums piešķīra ekstātiskajai reliģijas iezīmei, noraidot intelektuālo aspektu, ko piekopa talmūdiskās kadēmijas jeb rabīnu skolas. Hasīdisma piekritēji arī tagad valkā melnus uzvalkus un cepures ar platām malām, konservatīvi saglabājot 19. gadsimta eiropiešu ģērbšanās stilu. Pretestība modernajām tendencēm novedusi opozīcijā cionismam, lai gan daudzi hasīdi ir aktīvi Izraēlas atbalstītāji.