Otrais Krusta karš
| Otrais krusta karš | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 | |||||
| |||||
| Komandieri un līderi | |||||
|
Alfonso I Konrāds III Stīvens, Anglijas karalis Vladislavs II Robērs de Kraons Henrijs Lauva Alberts Lācis Frederiks I Barbarosa Henrijs Džesomirgots |
Mesuds I Tašfins ibn Ali Niklots | ||||
| Spēks | |||||
|
Vācieši: 20 000 vīru Francūži: 15 000 vīru | Kopā: 20 000 vīru | ||||
Otrais Krusta karš (1147—1149) bija otrs nozīmīgākais krusta karš, kurš sākās no Eiropas. Tas bija atbildes gājiens Edesas grāfistes krišanai 1145. gadā. Edesa bija pirmā krustnešu valsts, kuru dibināja pēc Pirmā Krusta kara (1095—1099) un bija pirmā, kura krita seldžuku gūstā. Otro Krusta karu izsludināja pāvests Eugenijs III un bija pirmais krusta karš, kuru vadīja Eiropas karaļi, konkrēti, Francijas karalis Luijs VII un Vācijas karalis Konrāds III. Tajā Robēra de Kraona vadībā piedalījās arī Templiešu bruņinieku ordenis.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |