Otrais Libērijas pilsoņu karš

Otrais Libērijas pilsoņu karš
Datums	1999—2003
Vieta	Libērija
Iznākums	Nemiernieku uzvara; * Pagaidu valdības izveide; * Čārlza Teilora atcelšana ANO misija

Otrais Libērijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Rietumāfrikas valstī Libērijā, kas ilga no 1999. līdz 2003. gadam.

Prezidents Čārlzs Teilors nāca pie varas 1997. gadā pēc uzvaras pirmajā Libērijas pilsoņu karā, kas noveda pie divus gadus ilga miera. Liberians United for Reconciliation and Democracy (LURD), pret Teiloru vērsts nemiernieku grupējums, ko atbalstīja Gvinejas valdība, 1999. gada aprīlī iebruka Libērijas ziemeļos. LURD pakāpeniski guva panākumus pret Teilora ziemeļos un 2002. gada sākumā sāka tuvoties galvaspilsētai Monrovijai. Otra pret Teiloru vērstā nemiernieku grupa — Movement for Democracy in Liberia (MODEL) 2003. gada sākumā iebruka Libērijas dienvidos un ātri iekaroja lielāko daļu dienvidu teritorijas. Teilors, kurš bija spiests kontrolēt tikai trešdaļu Libērijas teritorijas un kuru nospieda Monrovijas aplenkums, 2003. gada augustā atkāpās un aizbēga uz Nigēriju. Nedēļu vēlāk karojošās puses parakstīja visaptverošu miera līgumu, kas iezīmēja konflikta politisko izbeigšanos un aizsāka Libērijas pāreju uz demokrātiju. Nacionālā pārejas perioda valdība, ko vadīja pagaidu prezidents Gjūda Braiens, pārvaldīja valsti līdz 2005. gada vispārējām vēlēšanām.

Pilsoņu karā gāja bojā vairāk nekā 50 000 cilvēku. Konflikta laikā Teilors un LURD plaši izmantoja bērnus kareivjus. ANO misija Libērijā darbojās valstī līdz pat tās oficiālai izvešanai 2018. gadā.

Bērni kareivji

Gan LURD, gan Čārlzs Teilors plaši izmantoja bērnus, kurus sūtīja militārajā dienestā kā karavīrus vai munīcijas nesējus, neraugoties uz Ženēvas konvencijā noteiktajiem aizliegumiem.

Narkotikas bija neatņemama Libērijas kara laika kultūras sastāvdaļa. Bērni kareivji un citi kaujinieki bija atkarīgi no kokaīna un citām narkotikām. Daži militārie komandieri uzskatīja, ka kokaīns kareivjus padara efektīvākus kaujās.

ANO miera uzturēšanas darbības

1997. gada novembrī, pēc ANO novērošanas misijas Libērijā pilnvaru termiņa beigām 30. septembrī, ANO Libērijā izveidoja Miera veidošanas atbalsta biroju, kuru vadīja ģenerālsekretāra pārstāvis. Šā ANO pēckonflikta miera veidošanas atbalsta biroja galvenais uzdevums bija palīdzēt valdībai nostiprināt mieru pēc 1997. gada jūlijā notikušajām daudzpartiju vēlēšanām.

ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 2003. gada 11. septembrī ieteica izvietot miera uzturēšanas misiju, lai atbalstītu miera līguma noslēgšanu. ANO Drošības padome apstiprināja misiju 19. septembrī ar Rezolūciju 1509. Nigērija nosūtīja miera uzturētājus pagaidu spēku sastāvā. Galu galā misijā bija vairāk nekā 15 000 karavīru. Lielākā daļa no viņiem bija bruņoti militārpersonas, bet bija arī policisti, kā arī politiskie padomnieki un humānās palīdzības darbinieki.

Pirmie miera uzturētāji 1. oktobrī kļuva par ANO spēkiem, kuros bija daudz vairāk karavīru. Trīs 2004. gada oktobra nemieru dienās Monrovijā tika ievainoti aptuveni 400 cilvēki un 15 tika nogalināti. ANO pakāpeniski palielināja savus spēkus valstī un strādāja pie dažādu grupu atbruņošanas. Tomēr nestabilitāte kaimiņvalstīs, nepabeigtais atbruņošanās process un vispārējā neapmierinātība apdraudēja Libērijas trauslo mieru.

Skatīt vēl

Pirmais Libērijas pilsoņu karš

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otrais Libērijas pilsoņu karš.