Otrais termodinamikas likums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu. Otrais termodinamikas likums papildina pirmo termodinamikas likumu, tā kā pirmajā termodinamikas likumā no visiem torētiski iespējamajiem procesiem nav pilnībā nošķirti procesi, kas saskan ar enerģijas nezūdamības likumu. [1]

Otrais termodinamikas likums ļauj izveidot temperatūras skalu, kuru neietekmē neatbilstības, izvēloties temperatūras mērvienības un mērierīces, noteikt lietderības koeficientu, noformulēt termodinamiskā līdzsvara kritērijus.

Pastāv vairāki šī likuma formulējumi, kas visi ir līdzvērtīgi. Precīzi to 1850. gadā formulēja vācu zinātnieks Rūdolfs Klauziuss. Viņa formulējums ir:

Siltuma daudzums pats no sevis nekad nepāriet no aukstāka ķermeņa uz karstāku ķermeni jeb nav iespējams siltuma dzinējs, kurš visu no sildītāja saņemto siltumu varētu pārvērst darbā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 101. lpp.