Pēteris (personvārds)
Pēteris ir tradicionāls vīriešu personvārds daudzām tautām. Cēlies no grieķu valodas Πέτρος — ‘akmens’, ‘klints’. Latvijas teritorijā pirmoreiz fiksēts 1292. gadā Rīgā.[1] Deminutīvās formas ir Pēcis, Pēča, Pičus u.c. Vārdadienu svin 29. jūnijā.
Izplatība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gada 31. decembrī Latvijā Latvijas Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 8 899 personas ar vārdu Pēteris.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Klāvs Siliņš, «Latviešu personvārdu vārdnīca», Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts, Izdevniecība «Zinātne», Rīga, 1990, ISBN 5796602780, 261. lpp
- ↑ pmlp.gov.lv[novecojusi saite] datu bāzes stāvoklis uz: 31.12.2016.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Petrus, latīniski
- Pīters, angliski
- Pjērs (Pierre), franciski
- Pedro, spāniski
- Petro (Pietro), itāliski
- Pjotrs (Piotr, Пётр), poliski, krieviski
- Pēters, igauniski
- Petras, lietuviski
- Petrs, čehiski
- Pērs, zviedriski
- Peders, dāniski
- Peka, somiski
- Pīts (Piet), holandiski
- Pīters, latgaliski