Pēters Jervelaids

Pēters Jervelaids Personīgā informācija Dzimis 1957. gada 28. novembrī (67 gadi) Tallina, Igaunijas PSR Tautība igaunis

Zinātniskā darbība Zinātne tieslietas Darba vietas Tallinas Universitāte Alma mater Tartu Universitāte Sasniegumi, atklājumi Vācijas Federatīvas Republikas I pakāpes ordenis

Pēters Jervelaids (igauņu: Peeter Järvelaid, dzimis 1957. gada 28. novembrī Tallinā) ir igauņu jurists un tiesību vēsturnieks. Šobrīd Tallinas Universitātes profesors. Daudzu zinātnisko rakstu autors igauņu, vācu, angļu, krievu, latviešu un citās valodās. Semiotiskas uz personu orientētas tiesību vēstures novirziena pamatlicējs Igaunijā. Ar Latviju Jervelaidu vieno ilggadīga un cieša zinātniskā sadarbība ar Latvijas Universitātes tiesību vēsturniekiem, kurā ir kopīgi noturētas zinātniskās konferences par reģiona tiesību vēsturi.

Biogrāfija

Izglītība

No 1976. līdz 1981. gadam Jervelaids studēja tiesību zinātnes Tartu Universitātē. Studiju laikā 1979. gadā pirmo reizi tika izveidoti zinātniskie kontakti ar Rīgu — Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. 1990. gadā Maskavā Jervelaids aizstāvēja promocijas darbu "Tiesību zinātņu pasniegšana Tartu Universitātē līdz 1889. gada reformai".

Darba gaitas

Laika posmā no 1981. līdz 1997. gadam docēja Tartu Universitātē (kopš 1992. gada tiesību vēstures profesors). 1997. gadā ieguva Aleksandra fon Humbolta fonda stipendiju, kas viņam ļāva laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam un 2012. gadā veikt zinātniskās izpētes darbu Maksa Planka Eiropas tiesību vēstures institūtā un citos vācu akadēmiskajos centros. No 1997. līdz 2000. gadam Tieslietu ministrijas padomnieks. 2000. gadā uzsāka strādāt kā tiesību zinātņu profesors Akadēmijā Nord, kas 2010. gadā tika pārveidota par Tallinas Universitātes Juridisko institūtu. No 2003. līdz 2005. gadam bija rektora pienākumu izpildītājs Igaunijas Publiskā dienesta un sabiedriskās drošības akadēmijā, bet 2006.-2007. gadā rektora pienākumu izpildītājs Igaunijas Jūras akadēmijā.

Apbalvojumi

2003. gadā Jervelaidam ir piešķirts Vācijas Federatīvas Republikas I pakāpes ordenis "Par nopelniem Vācijas Federatīvās Republikas labā".

Ģimene

Jervelaids ir precējies un ģimenē ir izauguši trīs bērni.

Nozīmīgākās publikācijas

• К 190-летию со дня рождения Фридриха Георга фон Бунге (1802-1897 гг.)Юрист Эстонии (1992) но. 2, с. 160-164
• Юридический факультет Тартуского Университета в 1992 г. : начало новой эпохи? Юрист Эстонии (1992) но. 5, с. 377-378
• Очерки истории финского права Юрист Эстонии (1992) но. 3/4, с. 224-225 Raamaturvustus: Suomen oikeushistorian pääpiirteet : sukuvallasta moderniin oikeuteen / toim. Pia Letto-Vanamo. Jyväskylä (līdzautors: Jaans Erelts)
• Стремление уловить парадигму европейского права Юрист Эстонии (1992) но. 6, с. 427-430 Kolme Euroopa õiguse ajalugu käsitleva raamatu retsensioonid. (līdzautors: Marjū Lutss)
• On the correlation of the legislative and executive power in the Republic of Estonia (1918-1940) Theorie und Institutionsystem der Gewaltentrennung in Europa. Budapest. (Studies on public administration and law ; 4), pp. 139-148 (1993).
• Die historische Rechtsschule Russlands und Professor Neumann. Must, A. (Ed.). Steinbrücke (S. 199 -218). Tartu: Ajaloosihtasutus Kleio (1998).
• Die historische Rechtsschule Rußlands in Dorpat und Professor Neumann. Steinbrücke. Estnische Historische Zeitschrift, S. 199 — 218. (1998).
• Von Göttingen nach Dorpat : Johann Philipp Gustav Ewers (1779-1830). Jahrbuch des baltischen Deutschtums, Band XLVII 2000 (S. 20 — 25). Lüneburg (2000).
• The development of the Estonian legal system. Reform of the legal system of the Republic of Estonia, 1992-1999. Zeitschrift für europäisches Privatrecht, 4, S. 873 — 877. (2000).
• Estonian legal culture on the threshold to the 21st century. International Journal of Legal Information, 1, S. 75 — 83. (2001).
• Enlargement of the European Union in the 21-st century — either integration or moving on parallel ways? In: Evaluation of legislation: proceedings of the fourth congress of the European Association of Legislation (EAL):
• Evaluation of legislation, in Warsaw (Poland), 15th-16th 2000. Baden-Baden: European Association of Legislation ; Deutsche Gesellschaft für Gesetzgebung, 2002, pp. 156-169. (2002).
• Die Zeit zwischen den Weltkriegen: westliche Vorbilder für die innere Organisation der neuen Staaten? Die baltischen Staaten im Schnittpunkt der Entwicklungen: Vergangenheit und Gegenwart, S. 133 — 140. Basel: Schwabe Verlag. (2002).
• Rolle der Rechtsgeschichte bei der Wiederherstellung der Souveränität der baltischen Staaten in der 90-er Jahren. In: Rättshistoria i föränding. Olinska stiftelsen 50 ar.Ett internationellt symposium i Stockholm den 19- 21 november 1997: Legal History in Change. The Olin Foundation for Legal History 50 Years; Stockholm; 19-21 November 1997. Lund: Lund University, 2002, S. 293 — 302. (2002).
• Kalevipoeg — seine staatstragende Gestaltung für Estland: Versuch, Kalevipoeg durch Kreutzwalds Leben zu rekonstruieren. Kalevipoeg: das estniche Nationalepos, S. 307 — 314. Stuttgart, Berlin: Berlin: Mayer (2004).
• F. G. von Bunge als Professor an der Universität Dorpat/Tartu (1831-1842). In: Õpetatud Eesti Seltsi Toimetised XXXV: Tundmatu Friedrich Georg von Bunge: Materjale Õpetatud Eesti Seltsi konverentsilt 200 aastat prof Friedrich Georg von Bunge (1802-1897) sünnist Tartu Ülikooli ajaloo muuseumis 27. aprillil 2002.. , 2006, S. 70 — 75. (2006).
• Baltische Rechtswissenschaftsgeschichte: zwei grenzüberschreitende Rechtshistoriker Friedrich von Bunge und Leo Leesment. Juridiskā zinātne = Law, S. 99 — 138. Rīga: Latvijas Universitāte: Latvia (2006).
• Kein Staat ohne Staatsmythos. Kalevipoeg — seine staatstragende Gestaltung für Estland. Ein Versuch das Reich Kreutzwalds und Kalevipoegs zu rekonstruieren. Diestelkamp, B. (Ed.). Liber Amicorum Kjell A. Modeer, S. 285 — 294. Lund: Lund University Press (2007).
• Baltische Rechtswissenschaftsgeschichte: Professor Jüri Uluots (1890-1945) in seiner und unserer zait. Juridiskā zinātne = Law, 740, S. 73 — 94. (2008).
• Europäische Rechtshistoriker des 19. Jahrhunderts Professor Oswald Schmidt — ein Jurist aus Livland, der während des Zeitalters des Nationalismus und nationalen Erwachens Rechtsgeschichte lehrte. Juridiskā zinātne = Law, S. 61 — 72. (2008).
• Friedrich Georg von Bunge und Leo Leesment. Ein biographischer Essay. Baltisch-europäische Rechtsgeschichte und Lexikographie, S. 233 — 280. Heidelberg, Heidelberger Akademie der Wissenschaften: Universitätsverlag Winter (2009).
• Das Frühwerk Ilmar Tammelos: Der Weg zum Wissenschaftler. Raimund Jakob, Lothar Philipps, Erich Schweighofer, Csaba Varga (Ed.). Auf dem Weg zur Idee der Gerechtigkeit. Gedenkschrift für Ilmar Tammelo, S. 5 — 21. Wien-Münster: LIT (2009).
• Die Rezeption Kelsens und der Einfluss der Reinen Rechtslehre in Estland. Robert Walter, Clemens Jabloner, Klaus Zeleny (Ed.). Hans Kelsen anderswo — Hans Kelsen abroad: Der Einfluss der Reinen Rechtslehre auf die Rechtstheorie in verschiedenen Ländern, S. 73 — 88. Hans-Kelsen-Institut — Universität Wien, Austria: Manz'sche Verlags Wien (2010).