Pāriet uz saturu

Pozitronu emisijas tomogrāfija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no PET)
Pozitronu emisijas tomogrāfija
Tipiska pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) skenera attēls
Cilvēka smadzeņu šķērsgriezuma PET attēls

Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode, kas pieder pie tomogrāfiskajām metodēm (metodēm, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus). Metode pamatojas uz gamma kvantu pāru reģistrāciju, kuri rodas, pozitroniem anihilējot ar elektroniem. Pozitroni rodas, sabrūkot īpašiem radionuklīdiem, kas ievadīti organismā. Audos pozitroni ļoti ātri nobremzējas un anihilē ar apkārtējiem elektroniem, atrodoties gandrīz miera stāvoklī. Impulsa nezūdamības likuma dēļ anihilācijā rodas divi gamma kvanti, kuru summārais impulss ir nulle — tas nozīmē, ka gamma kvantiem ir vienāda enerģija (511 kiloelektronvoltu) un tie izstarojas precīzi pretējos virzienos. Līdz ar to, ja vienlaicīgi tiek reģistrēti divi vienādi gamma kvanti, kuru trajektorijas atrodas uz vienas taisnes, tas nozīmē, ka uz šīs taisnes ir atradies sabrukušā radioaktīvā izotopa kodols (tā kā pozitrona noskrējiens līdz anihilācijai ir niecīgs, to var neņemt vērā). Tādēļ PET metodi dēvē arī par divfotonu emisijas tomogrāfiju. Lai varētu vienlaicīgi konstatēt gamma kvantus no visiem virzieniem, apkārt pētāmajam objektam tiek izvietots liels daudzums detektoru. Vietās, kur tiek konstatēts visvairāk taišņu krustojumu, ir uzkrājies visvairāk radioaktīvo atomu.

Ar radioaktīvu fluora atomu marķēta glikozes atvasinājuma (fluordezoksiglikozes) molekulas struktūrformula

Darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pozitronu emisijas tomogrāfijā izmanto tādus radioaktīvos izotopus, kam ir raksturīgs bēta sabrukšanas veids, kurā tiek izstarots pozitrons. Vispiemērotākais no šādiem izotopiem ir fluors-18. Tā samērā īsais pussabrukšanas periods (gandrīz 2 stundas) nodrošina pietiekami kontrastainu PET attēlu iegūšanu, pēc iespējas mazāk apstarojot pacientu. Tai pašā laikā 18F pussabrukšanas periods ir pietiekami liels, lai 18F saturošo farmaceitisko preparātu varētu paspēt nogādāt no iegūšanas vietas (ciklotrona) līdz klīnikai. Turklāt fluora-18 izstarotajiem pozitroniem ir sevišķi zema enerģija, tādēļ to noskrējiens vidē ir ļoti īss, kas uzlabo metodes izšķirtspēju.

Kad organismā tiek ievadīta fluoru-18 saturoša fluordezoksiglikoze (FDG), tā iesaistās vielmaiņā līdzīgi parastajai glikozei. Sākumā notiek tās fosforilēšanās, bet tālākās glikozei raksturīgās reakcijas vairs nenotiek, jo tām vajadzīgais skābekļa atoms ir aizvietots ar fluoru. Tādējādi notiek "iezīmētās" glikozes uzkrāšanās šūnā, ko viegli konstatēt ar PET metodi. Jo intensīvāka ir šūnas vielmaiņa, jo vairāk glikozes tai nepieciešams. Tas raksturīgs smadzeņu, aknu, kā arī ļaundabīgo audzēju šūnām. Pie kam, jo ļaundabīgāka ir vēža šūna, jo lielāka ir "iezīmētās" glikozes koncentrācija tajā.[1] Šādā veidā PET metode palīdz ļaundabīgo audzēju diferenciāldiagnostikā, turklāt ar to var konstatēt pat tikai dažus milimetrus lielas metastāzes.[2] Līdzīgi tiek izmantots cits preparāts — ar 18F iezīmēta L-DOPA. FDG izmantošana ir ierobežota smadzeņu izmeklējumos, jo smadzenes patērē daudz glikozes, kā arī nieru izmeklējumos, jo FDG izdalās caur nierēm.

PET metodē mēdz izmantot arī citus radioaktīvos izotopus, piemēram, galliju-68 vai oglekli-11.

Lai arī PET ir neinvazīva metode, tomēr tajā tiek izmantota jonizējošā radiācija. Piemēram, izmeklējums ar fluordezoksiglikozi dod cilvēka organismam apmēram 6 milizīvertus lielu efektīvo dozu[3], kas salīdzināma ar parastās datortomogrāfijas dozu. Lielāku dozu — līdz pat apmēram 25 mSv — cilvēks saņem, ja vienlaicīgi tiek izmantota PET un datortomogrāfija; tomēr parasti kombinētajā pozitronu emisijas un datortomogrāfijas metodē (PET/CT) pielieto datortomogrāfiju ar samazinātu radiācijas devu, tādēļ PET/CT izmeklējumā kopējā saņemtā doza ir tikai nedaudz lielāka nekā parastajā datortomogrāfijā.[4]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais dokumentētais pozitronu emisijas tomogrāfijas izmantošanas gadījums ir 1951. gadā, kad pirmoreiz vienkārša nātrija jodīda detektora zonde tika izmantota galvas smadzeņu audzēja lokalizēšanai.[5] Par mūsdienu PET skenēšanas sākumu var uzskatīt 1973. gadu, kad PET sāka izmantot ar radiomarķieriem iezīmētu medikamentu izplatīšanās un in vivo koncentrāciju noteikšanai. Tikai pēc 1997. gada, kad ASV Federālā zāļu aģentūra (FDA) apstiprināja 18F-fluordezoksiglikozi (18FDG) kā radiofarmācijas preparātu un tika apstiprināta tā pielietošanas apmaksa, sākās plaša mēroga visa ķermeņa (whole body) PET skenēšanas.[5][6]

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2016. gada pozitronu emisijas tomogrāfija (PET/CT) pieejama arī Latvijā.[7] To veic Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas centrā[8], kā arī Latvijas Jūras medicīnas centra Diagnostiskās radioloģijas nodaļā un Medicīnas centra ARS Diagnostikas klīnikā.

Izmaksas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PET ir ļoti dārga diagnostikas metode, izmeklējums Latvijā 2018. gadā izmaksā vairāk nekā 1000 eiro. To nosaka tas, ka katram pacientam izmantojamais farmaceitiskais preparāts jāražo individuāli, nepieciešama moderna aparatūra un kvalificētu speciālistu komanda. Kopš 2017. gada rudens limfomas pacientiem PET izmeklējumu veic bez maksas, pateicoties privāta uzņēmuma ziedojumam. No 2018. gada vidus ar konsilija lēmumu dažu lokalizāciju vēža pacientiem šo izmeklējumu apmaksās valsts.[9]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: pozitronu emisijas tomogrāfija
  1. ↑ Klīniskā medicīna. Otrā grāmata. Prof. Aivara Lejnieka redakcijā. Rīga, Medicīnas apgāds, 2012, 431. lpp. ISBN 978-9984-813-50-9
  2. ↑ Žurnāls "36,6°C". Marika Kalniņa. 7 fakti par pozitronu emisijas tomogrāfiju. 24.—26. lpp.
  3. ↑ «Pozitronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija (PET/DT)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. februārī.
  4. ↑ Žurnāls "Veselība". Kaifs būt par pionieri. 22.-26. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 Pelosi, E.; Pennone, M.; Deandreis, D.; Douroukas, A.; Mancini, M.; Bisi, G. (2006-03). "Role of whole body positron emission tomography/computed tomography scan with 18F-fluorodeoxyglucose in patients with biopsy proven tumor metastases from unknown primary site". The quarterly journal of nuclear medicine and molecular imaging: official publication of the Italian Association of Nuclear Medicine (AIMN) [and] the International Association of Radiopharmacology (IAR), [and] Section of the Society of... 50 (1): 15–22. ISSN 1824-4785. PMID 16557200.
  6. ↑ Nutt, Ronald (2002-01-01). "1999 ICP Distinguished Scientist Award. The history of positron emission tomography". Molecular imaging and biology 4 (1): 11–26. doi:10.1016/s1095-0397(00)00051-0. ISSN 1860-2002. PMID 14538045.
  7. ↑ Pozitronu emisijas tomogrāfija tagad arī Latvijā
  8. ↑ «Rīgā atklāts Pozitronu emisijas tomogrāfijas un datortomogrāfijas centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 4. februārī.
  9. ↑ «2018. gada prioritātes veselības nozarē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. februārī.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pozitronu_emisijas_tomogrāfija&oldid=3606943"