Pašnodarbinātais

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Terminu pašnodarbinātais juridiski lieto tikai tad, ja fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai ir reģistrējusies arī kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēja, proti, no saviem ienākumiem maksā tā saukto sociālo nodokli. Pašnodarbinātā termina nav citos nodokļu likumos, tas ir atrodams tikai likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tikai šajā likumā ir atrodama pašnodarbinātā definīcija, proti, likuma 1.panta 3.daļā uzskaitīts, ka pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu kā:[1]

  • persona, kas veic individuālo darbu,
  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju,
  • zvērināts notārs,
  • zvērināts advokāts,
  • zvērināts revidents,
  • prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists,
  • cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,
  • zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors),
  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem,
  • zvērināts tiesu izpildītājs,
  • individuālais komersants.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]