Notariāts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Notārs)

Zvērināti notāri ir valsts amatpersonas, kas pastāv pie apgabaltiesām un sniedz iedzīvotājiem notariālos pakalpojumus kā neatkarīgi, neitrāli fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātāji. Zvērināti notāri apliecina dokumenta vai darījuma patiesumu, tam piešķirot publisku ticamību.

Notāriāli apliecināmie darījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts ir noteikusi darījumus, kuriem obligāti jābūt notariāli apliecinātiem:

  • mantojuma līgums;
  • publiska testamenta taisīšana;
  • laulības līgums;
  • nostiprinājuma lūgumi Zemesgrāmatai un pilnvara lūgt nostiprinājumu;
  • darbības ar transporta līdzekli:
    • pilnvara transportlīdzekļa atsavināšanai vai reģistrācijai (pārreģistrācijai);
    • ja transportlīdzeklis pieder vairākiem kopīpašniekiem, līdzīpašnieku piekrišana darbībām ar transportlīdzekli;
    • ja pirms mantojuma apliecība saņemšanas viens no mantiniekiem transportlīdzekli vēlas reģistrēt uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs, notariāli jāapliecina visu mantinieku vienošanās par to, ka attiecīgais mantinieks būs transportlīdzekļa valdītājs;
    • ja transportlīdzeklis pieder vairākām personām, notariāli jāapliecina vienošanās par to, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis;
    • darījumi ar transportlīdzekli, ja transportlīdzeklis nav pirkts transportlīdzekļu tirdzniecībai licencētā uzņēmumā vai pārreģistrācija nenotiek Ceļu satiksmes likuma 11. panta 3. punktā paredzētajā kārtībā;
  • vekseļu protesta akts;
  • čeku protesta akts;
  • komercķīlas reģistrācijas pieteikumam un pieteikumam komercķīlas reģistrācijas dzēšanai;
  • vecāku atļauja bērnam noslēgt laulību pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas (ja vecāki nevar ierasties dzimtsarakstu nodaļā);
  • mantošanas iesniegums;
  • mantojuma apliecība.
  • Kuģu reģistrā iesniedzamie dokumenti:
    • notariālā akta kārtībā sastādīts kuģa nodošanas — pieņemšanas akts;
    • ja kuģim ir reģistrēta hipotēka, notariāls apliecinājums, ka reģistrējamā kuģa hipotekārie kreditori piekrīt kuģa reģistrācijai;
    • kuģa obligācija kuģa hipotēku reģistrēšanai;
    • visu kuģa īpašnieku pilnvara kuģa obligācijas reģistrēšanai (ja kuģim ir vairāki īpašnieki);
    • kuģa obligācijas cedēšanai jāiesniedz notariāli apliecināts cesijas līgums;
    • kuģa obligācijas dzēšanai jāiesniedz kuģa hipotekārā kreditora notariāli apliecināts iesniegums par hipotēkas dzēšanu;
    • kuģa obligācijas pārjaunošanai jāiesniedz notariāli apliecināts pārjaunojuma līgums;
    • notariālā akta kārtībā sastādīts iesniegums, izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra (nosacījums neattiecas uz kuģi, kurš pieder vienai fiziskajai personai).
  • dzīvokļa (viendzīvokļa mājas) īrnieka un viņa ģimenes locekļu vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli vai viendzīvokļa māju (notariāli vai privatizācijas komisijā);
  • īrnieka un viņa ģimenes locekļu vienošanās ar citu personu, kura vēlas privatizēt viņu īrēto dzīvokli (dzīvojamo māju) (notariāli vai privatizācijas komisijā);
  • zemes īpašnieku vienošanās neizīrētās mājas privatizācijai (notariāli vai privatizācijas komisijā);
  • uz likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta, ko iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem notariāli jāapliecina savs paraksts;
  • Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie dokumenti:
    • komercsabiedrības paraksttiesīgo personu parakstu paraugi iesniegšanai komercreģistrā;
    • personas paraksta apliecinājums uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā;
      • individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona;
      • ja reģistrācijas lietā jau ir personas apliecināts paraksta paraugs, tas nav jāiesniedz atkārtoti attiecīgajā reģistrācijas lietā;
      • komercreģistra iestādei nav jāiesniedz tā sabiedrības biedra notariāli apliecināts paraksta paraugs, kura paraksts uz pieteikuma par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā jau bijis notariāli apliecināts;
    • speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā;
    • pirmtiesību uz firmu var nodot citam komersantam (uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai), noslēdzot par to vienošanos notariāli.

Tiesiskā darījuma forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus (CL 1473.pants).

Darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums, vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu (CL 1475.pants)

Ja darījuma dalībnieki ir vienojušies par darījuma notariālo formu, tad formas neievērošana ne vienmēr izsauc darījuma spēkā neesamību (CL 1489. pants). Tikai tad, ja līdzēji vienojušies, ka darījuma spēks ir atkarīgs no tā ietērpšanas īpašā formā (rakstiskā, apliecinātā vai koroborētā), šīs vienošanās neizpildīšana padara darījumu par spēkā neesošu. Taču, ja līgumu izpildījusi viena vai pat abas puses, tad sekas nosaka Civillikuma 1488.pants. Taču tiesiskie darījumi, kuri saskaņā ar likumu obligāti jānoslēdz pie notāra [..] vienmēr ir jāietver notariālā aktā. Civillikuma 1488.panta noteikumi neattiecas uz šiem līgumiem (SKC – 268/2008).

Valsts noteiktās prasības, atsevišķās jomās ierobežojot darījuma formas izvēli, nav pretrunā privātautonomijas principam. Valstis nosaka paaugstinātas prasības darījuma formai ņemot vērā vairākus kritērijus: iesaistīto personu raksturojums, attiecību nozīmīgums, tiesisko seku būtiskums, sabiedrības intereses (tiesiskais miers, efektīva tiesību realizācija, ticama publiska informācija valsts reģistros, tiesu sistēmas noslodze, efektīva nodokļu iekasēšana u.c.). Latvijā nav, bet Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Beļģijā, Francijā,Grieķijā, Rumānijā, Ukrainā u.c. Eiropas valstīs obligāta notariāla akta forma ir: nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem; servitūta tiesību nodibināšanas darījumiem; ilgtermiņa nomas līgumiem; kapitālsabiedrību dibināšana līgumiem; kapitālsabiedrību statūtu grozījumiem; kapitālsabiedrību apvienošanas un sadalīšanas līgumiem; kapitālsabiedrību daļu atsavināšanas līgumiem; dāvinājuma līgumiem; reģistrēto partnerattiecību līgumiem; uztura līgumiem (saistīti ar nekustamā īpašuma nodošanu).

Notariālais akts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notariālā akta izpratne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.

Zvērināts notārs īsteno valsts funkciju nodrošināt tiesisko stabilitāti un bezstrīdu raksturu privātpersonu ekonomiskajās attiecībās. 

Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.

Notariālie akti ir publiski dokumenti.

Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

Zvērināts notārs sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā.

Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un jānorāda notariālajā aktā.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi.

Notariālā akta atbilstības likumam nodrošināšana ir notāra pienākums (SKC– 711/2010).

Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.

Notariālā akta priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšrocības, kuras likums piešķir publiskā kārtībā sastādītiem dokumentiem pamatotas uz prezumpciju, ka amatpersonām, kuras piedalās aktu sastādīšanā, nav nekādas intereses kaut ko nepatiesu apliecināt un amatpersonas atbild par nepatiesu apstākļu apliecināšanu.

Publisko aktu priekšrocība ir tāda, ka, ja tā īstums nav apstrīdēts, tad dokumenta saturu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem.[1]

Ievērojot kārtību, kādā tiek sastādīti notariālie akti, Civilprocesa likuma 178. panta trešajā daļā paredzēts, ka notariālo aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību (SKC-176/2012). Civilprocesa likuma 178. panta trešā daļa: “[..] ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.”

Attiecībā uz notariālā akta izcelsmi pastāv autentiskuma prezumpcija. Tas nozīmē pierādīšanas pienākuma maiņu tam, kurš gribētu apstrīdēt akta pierādījuma spēku. Pati akta pastāvēšana jau ir pierādījums, un aktam kā tādam ir pierādījuma spēks, savukārt privātam dokumentam pierādījuma spēks būs tikai tad, ja puse, pret kuru akts ir vērsts, atzīs savu gribu un parakstu. 

Notariālā akta autentiskais raksturs ir pamats ne tikai pierādījuma spēkam, bet arī izpildāmībai Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

Notariālā akta nošķiršana no paraksta īstuma apliecināšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No tiesiskā darījuma noslēgšanas notariālā formā atšķiras tie gadījumi, kuros zvērināts notārs apliecina darījuma dalībnieku parakstu īstumu uz darījuma akta. Notariāli akti ir publiski dokumenti, bet dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem. Ja notārs apliecina tikai parakstu īstumu darījumā, tad darījumu nevar uzskatīt par noslēgtu notariālā formā. Notārs neatbild par darījuma satura atbilstību likuma prasībām.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vladimirs Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933. 392.— 393. lpp.