Palavanas smirdīgais āpsis
| Palavanas smirdīgais āpsis Mydaus marchei (Huet, 1887) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Smirdīgie āpši (Mydaus) |
| Suga | Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) |
| Izplatība | |
 | |
 Palavanas smirdīgais āpsis Vikikrātuvē | |
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus). Palavanas smirdīgais āpsis ir sastopamas divās Sulu jūras salās: Palavanā un Busuangā. To var sastapt atklātās vietās; biezajā un garajā zālē un kultivētās lauksaimniecības zemēs.[1]
Palavanas smirdīgā āpša klasifikācijā joprojām nav vienprātības zinātnieku starpā. Pastāv vairākas sistematizācijas. Viena no tām iedala Palavanas smirdīgo āpsi pie āpšiem, jo tā morfoloģija un uzvedība ir līdzīga āpšiem, bet jaunākā sistēma Javas smirdīgo āpsi iedala skunksu dzimtā, jo DNS pētījumi pierāda smirdīgo āpšu radniecību tieši ar skunksiem, nevis āpšiem.[2] Reizēm Palavanas smirdīgo āpsi izdala atsevišķā ģintī Suillotaxus.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārēji Palavanas smirdīgais āpsis ir līdzīgs Javas smirdīgajam āpsim. Tam ir pagarinātas, masīvas ķermeņa proporcijas, īsas, muskuļotas kājas. Priekškājām gari, spēcīgi nagi, ar kuriem smirdīgais āpsis rok zemi. Aste ir īsa , bet purns slaids un salīdzinoši garš, tā degungals atgādina cūkas šņukuru. Palavanas smirdīgā āpša kažoks ir tumši brūns, bet uz galvas un kakla augšpuses tam ir dzeltens vai gaiši pelēks matojums. Ausis un purns gandrīz bez matojuma. Tā ķermeņa garums ir 32—46 cm, svars 2,5 kg.[1]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Palavanas smirdīgie āpši ir aktīvi dienā un tie ir vientuļnieki. Nav zināms, vai šie dzīvnieki ir teritoriāli vai nav, tomēr ir novērots, ka tie ar muskusu, kas izdalās no anālajiem dziedzeriem zem astes, iezīmē savu ceļu. Smirdīgais muskuss ir ļoti nozīmīgs, lai aizstāvētos pret ienaidniekiem, jo, lai aizbēgtu, smirdīgie āpši nav tik veikli skrējēji, kā arī skriet tie var tikai īsas distances. Tomēr smaka ienaidnieka atbaidīšanai tiek lietota tikai kā cīņas "otrais paņēmiens". Vispirms Palavanas smirdīgais āpsis tēlo beigtu, to var pat pacelt no zemes rokās un pārlikt uz citu vietu. Muskusa šķidrums ir dzeltenā krāsā, un, salīdzinot ar Javas smirdīgā āpša īpaši smirdīgo, zaļo muskusu, Palavanas smirdīgā āpša muskusa smaka ir maiga. Tiem kā visiem skunksiem ir slikta redze, toties laba dzirde un lieliska oža.[1]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir ļoti maz zināms par Palavanas smirdīgā āpša barošanās ieradumiem. Pastāv uzskats, ka tas pamatā barojas ar kukaiņiem un sliekām, kuras tiek izraktas ar garo nagu un elastīgā purna palīdzību. Tāpat zinātnieki uzskata, ka tas barojas arī ar augiem.[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par vairošanos faktu materiāls ir ļoti skops. Palavanas smirdīgajam āpsim parasti katru gadu dzimst 2—6 mazuļi, kurus audzina tikai māte. Grūsnības periods ilgst 56 dienas. Mazuļi dzimst alā un pirmās nedēļas migu nepamet. Ar pienu māte tos zīda 4 mēnešus. Ģimene kopā paliek, kamēr mazuļi ir izauguši un no mātes iemācījušies visu nepieciešamo patstāvīgai dzīvei.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 ADW: Mydaus marchei. Palawan stink badger
- ↑ «Badger Pages: Classification (taxonomy)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010. gada 25. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Palavanas smirdīgā āpša foto (badgers.org.uk)