Pāriet uz saturu

Panahranta

Vikipēdijas lapa
Dievmāte Visaķēniņiene, 17. gs., Vatopēdu klosteris, Grieķija

Panahrantos (grieķu: πανάχραντος – “Visšķīstā”) ir Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā Viņa sēž tronī vai dažkārt stāv troņa priekšā, ar Bērnu klēpī, kuru tur ar abām rokām.[1] Šis Dievadzemdētājas tips akcentē Dievmātes ideju – Debesu Ķēniņiene un Gudrības tronis, kurā sēž Kristus – Sofija (Dievišķā Gudrība) (Sak.9:1-11). Tronis simbolizē baznīcu. Šis tēls uzsvēra Dievmātes ķēnišķo godu, kā arī tēmas par upura priekšnojautu, tā kā ar Gudrību saistās mielasta tēmu – tas ir upura pirmtēls. Bizantijā šo attēlu novietoja apsīdā. Ikonogrāfijā šis tēls ir “Kipras”, “Pečoras” un citas Dievmātes ikonas. Interesants ir “Visaķēņiņienes” tēls – Pantanassa – viens no Dievmātes epitetiem, minēts himnās, tēls sastopams Bizantijas baznīcās, kuras veltītas Dievmātes tronī ikonogrāfijai.[2] 

  • Nosaukums: Dievadzemdētāja (Theotokos; Meter Theou), Visšķīstā (Panahrantos), Kiriotissa, Visaķēniņiene (Pantanassa), Jaroslavļas (Pečoras) 
  • Svētku dienas: 18. (31.) augusts
  • Avoti: Salamana Pamācības 9:1-11, Mateja Evaņģēlijs 2:11, Damaskas Jānis
  • Ikonogrāfija: Dievadzemdētāja sēž tronī, klēpī, uz ceļiem tur Kristu un klausās lūgšanas, aiz Viņas svētie, tronis pavērsts uz labo vai kreiso pusi.
  1. Alfredo Tradigo ; translated by Stephen Sartarelli. Icons and saints of the Eastern Orthodox Church. Los Angeles : J.P. Getty Museum, 2006. 166-168. lpp. ISBN 978-0-89236-845-7.
  2. Galina Kolpakova; Irina Jazykova. Ikona : atlas pravoslavnoj ikony. Moskva : Feorija, 2013. 488. lpp. ISBN 978-5-91796-022-7.