Panaja

Panaja
	Panay
	Aklanas upe un Libakao kalni
	Panaja Panaja
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	11°09′N 122°29′E / 11.150°N 122.483°EKoordinātas: 11°09′N 122°29′E / 11.150°N 122.483°E
Arhipelāgs	Filipīnas, Visaju salas
Platība	12 297,1 km²
Garums	190 km
Platums	120 km
Krasta līnija	679 km
Augstākais kalns	Madjaass; 2117 m
Administrācija
	Filipīnas
Reģions	Rietumu Visajas
Lielākā pilsēta	Iloilo
Demogrāfija
Iedzīvotāji	4 524 926 (2020)
Blīvums	358/km²
Pamatiedzīvotāji	ilongi, aklani, kapisnoni, karaji
	Panaja Vikikrātuvē

Panaja (Panay) ir sala Filipīnu arhipelāgā, pēc platības sestā un pēc iedzīvotāju skaita ceturtā lielākā sala valstī.^[1] Administratīvi ietilpst Rietumu Visaju reģionā; dalās četrās provincēs (Aklana, Antike, Iloilo un Kapisa) un Iloilo neatkarīgā pilsēta. Apdzīvo vairākas visaju tautas. Lielākā pilsēta ir Rietumu Visaju reģiona un Iloilo provinces centrs Iloilo.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā Visaju salu grupā. Tās krastus apskalo Sibujanas jūra ziemeļos, Visaju jūra ziemeļaustrumos un Sulu jūra rietumos. Gimarasas šaurums un Panajas līcis austrumos un dienvidos to atdala no Negrosas un Gimarasas salām, Tablasas šaurums ziemeļrietumos — no Mindoro salas, bet Hintotolo šaurums ziemeļaustrumos — no Masbates salas. Krasti izroboti, piekrastē daudz mazāku salu, sevišķi ziemeļos un ziemeļaustrumos. Sala vulkāniskas izcelsmes, rietumsdaļā kalnaina, daudz aprimušu vulkānu. Augstākais kalns ir Madjaass 2117 m vjl salas vidusdaļā. Centrālajā daļā plaša zemiene, bet ziemeļaustrumos neliela pauguraine. Valda subekvatoriāls musonu klimats. Salas rietumdaļā izveidoti divi dabas parki: Ziemeļrietumu Panajas pussalas dabas parks un Sibaloma dabas parks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas aborigēnie iedzīvotāji ir negritosu tauta aeti, kas salu dēvējuši par Aninipaju (Aninipay), bet cits nosaukums, ko tai lietoja 13. gadsimta pirmajā pusē salā ieceļojušie mūsdienu visaju priekšteči austronēzieši, bija Simsimana (Simsiman). Visaju etnosa nosaukums sākotnēji arī tika attiecināts tikai uz Panajas un Negrosas rietumdaļas iedzīvotājiem, un tikai vēlāk tika attiecināts uz visām Visaju salu radniecīgajām tautām.

Pirmā spāņu kolonistu dibinātā pilsēta bija Panaja tāda paša nosaukuma upes grīvā salas ziemeļaustrumos un vēlāk tās nosaukums tika attiecināts uz visu salu. Koloniālā valdība 1572. gadā sadalīja salu divās provincēs — Panaja ziemeļos un Otona dienvidos. 1693. gadā tika dibināta Kapisas pilsēta (mūsdienās — Rohasa) un uz turieni tika pārcelta provinces administrācija. 1796. gadā Panaja tika sadalīta trijās provincēs — Kapisa ziemeļos, Iloilo dienvidaustrumos un Antike dienvidrietumos. Panajas provincēm bija pakļautas arī Romblonas, Tablasas, Gimarasas un Sibujanas salas. 1946. gadā kā atsevišķa province tika nodalīta Romblona, 1956. gadā — Aklana, bet 1992. gadā — Gimarasa.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panajas salā vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistīskā daudzveidība. Salas aborigēnie iedzīvotāji ir negritosu tauta aeti, kas mūsdienās apdzīvo galvenokārt kalnaino salas centrālo daļu. 13. gadsimtā salā ieceļojušie austronēzieši mūsdienās konsolidējušies četrās visaju tautās: ilongi (1,2 miljoni) salas austrumu un centrālajā daļā, karaji (0,9 miljoni) salas dienvidrietumos, kapisnoni (0,7 miljoni) salas ziemeļaustrumos un aklani (0,6 miljoni) — ziemeļrietumos.