Pāriet uz saturu

Panamas kanāls

Vikipēdijas lapa
Panamas kanāls
{{{alt}}}
Gatunas slūžas Panamas kanālā
Sākotnējais īpašnieks La Société internationale du Canal
Pirmoreiz izmantots 1914. gada 15. augusts
Sākuma punkts Klusais okeāns
Beigu punkts Atlantijas okeāns
Garums 81,6 km
Statuss Atvērts
Navigācijas iestāde Panamas kanāla pārvalde

Panamas kanāls ir kuģošanas kanāls Panamas zemesšaurumā Panamas teritorijā, kas savieno Panamas līci Klusajā okeānā ar Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru. Kanāla garums ir 81,6 kilometri.

Panamas kanāla būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem būvniecības projektiem, ko jebkad ir veicis cilvēks. Panamas kanālam bija liela nozīme kuģniecības un ekonomikas attīstībā Rietumu puslodē, kā arī ģeopolitiski visā pasaulē. Pateicoties Panamas kanālam, jūras ceļš no Ņujorkas uz Sanfrancisko samazinājās no 22500 kilometriem līdz 9500 kilometriem.

Pa Panamas kanālu pārvietojas gan privātas jahtas, gan tankkuģi un kuģi ar konteineriem. Maksimālais kuģu izmērs, kuri var pārvietoties pa kanālu, ir kļuvis par kuģu būves standartu un ieguvis nosaukumu — Panamax.

Kuģu pārvietošanu pa kanālu veic Panamas kanāla loču dienests. Vidējais laiks, lai pārvietotu kuģi pa Panamas kanālu, ir 9 stundas, minimālais 4 stundas 10 minūtes. Maksimālā kuģu caurlaidība kanālā — 48 kuģi diennaktī. Katru gadu caur Panamas kanālu pārvietojas aptuveni 17500 kuģu ar vairāk nekā 203 miljoniem tonnu kravas. Līdz 2000. gadam kanāla pakalpojumus bija izmantojuši vairāk nekā 800 000 kuģu.

Pirmās idejas būvēt Panamas kanālu radās Francijā 1879. gadā, kad tur tika izveidota kompānija kanāla izbūvei. Šīs kompānijas akciju turētāji bija aptuveni 800 000 cilvēku. 1888. gadā kanāla būvniecībai bija iztērēts divas reizes vairāk līdzekļu nekā plānots, bet no paredzētās kanāla izbūves bija pabeigta tikai trešdaļa. Kompānija bankrotēja, un līdz ar kompāniju izputēja daudzi mazie akciju turētāji.

1898. gada Spānijas—ASV karš pastiprināja ASV centienus pēc iespējas drīzāk uzbūvēt kanālu, lai vairotu savu ietekmi Rietumu puslodē. 1901. gadā ASV ar Lielbritāniju noslēdza līgumu, ar kuru Lielbritānija atteicās no kanāla rakšanas. 1903. gadā ASV atbalstīja Panamas centienus atdalīties no Kolumbijas. Par to, ka ASV atbalstīja Panamu, tai pienācās zona kanāla izveidei.

Kanāla militarizācijai ASV aktivizējās 1904. gadā. Kanāla būvniecības laikā nācās saskarties ar slimībām un epidēmijām, ko izraisīja mitrais klimats. Pēc aptuveniem aprēķiniem, kanāla būvniecības laikā bojā aizgāja aptuveni 27500 strādnieku. Pirmais kuģis caur kanālu izbrauca 1914. gada 15. augustā, bet kanālu oficiāli atklāja 1920. gada 12. jūnijā. Līdz 1999. gada 31. decembrim kanāls atradās ASV kontrolē, bet pēc tam nonāca Panamas valdības kontrolē.

Maksa par kuģu caurlaišanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naudu no kuģotājiem iekasē Panamas valdības izveidota iestāde — Panamas kanāla administrācija. Maksa par kuģa caurlaišanu ir atkarīga no kuģa tipa.

Konteineru kuģiem maksa ir 72 ASV dolāri par 12 pēdu konteineru.

Pārējiem preču kuģiem maksa ir atkarīga no to ūdensiegrimes.

Mazajiem kuģiem maksa ir atkarīga no to garuma.

Kuģa garums Maksa
līdz 15,24 m (50 pēdām) 1300 ASV dolāri
no 15,24 m (50 pēdām) līdz 24,38 m (80 pēdas) 1400 ASV dolāri
no 24,38 m (80 pēdām) līdz 30,48 m (100 pēdas) 1500 ASV dolāri
virs 30,48 m (100 pēdām) 2400 ASV dolāri

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]