1920. gads

Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1910—1919 1920—1929 1930—1939
Gadi:	1917 1918 1919 1920 1921 1922 1923

1920. gada citi notikumi

Latvija

1920. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1920 MCMXX
Ab urbe condita	2673
Armēņu kalendārs	1369 ԹՎ ՌՅԿԹ
Asīriešu kalendārs	6670
Bahá'í kalendārs	76—77
Bengāliešu kalendārs	1327
Berberu kalendārs	2870
Budistu kalendārs	2464
Burmiešu kalendārs	1282
Bizantiešu kalendārs	7428—7429
Ķīniešu kalendārs	己未年 (Zemes kaza) 4616 vai 4556     — līdz — 庚申年 (Metāla pērtiķis) 4617 vai 4557
Koptu kalendārs	1636—1637
Etiopu kalendārs	1912—1913
Ebreju kalendārs	5680—5681
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1976—1977
- Shaka Samvat	1842—1843
- Kali Juga	5021—5022
Holocēna kalendārs	11920
Igbo kalendārs	920—921
Irānas kalendārs	1298—1299
Islāma kalendārs	1338—1339
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4253

1920. gads (MCMXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Notikumi

Janvāris

• 7. janvāris — Krievijas Baltā armija padodas boļševikiem Krasnojarskā.
• 16. janvāris — ASV spēkā stājas sausais likums.

Februāris

• 1. februāris — darbību uzsāk Kanādas karaliskā jātnieku policija.
• 2. februāris:
  • Igaunijā tiek parakstīts Tartu miera līgums ar Padomju Krieviju.
  • Francija okupē Mēmeli Lietuvā.
• 9. februāris — Nāciju Līga atzīst Norvēģijas tiesības uz Špicbergenas salu.
• 24. februāris — Ādolfs Hitlers Minhenē prezentē nacionālsociālistu jauno programmu.

Marts

• 14. marts — Konstantinopoles okupācijas laikā Lielbritānijas karaspēka vienības naktī uz 15. martu ieņem svarīgākās Osmaņu impērijas valsts iestādes, Telegrāfa namu un apcietina parlamenta deputātus un vairākas valsts amatpersonas, lai izvestu izsūtījumā uz Maltu.
• 16. marts — Antante oficiāli paziņo, ka ir okupējuši Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli. Osmaņu sultāns Mehmeds VI tiek pilnībā pakļauts sabiedroto prasībām un apstiprina jaunu valdību lielvezīra Damata Ferida pašā vadībā.

Aprīlis

• 19. aprīlis — Vācija un Padomju Krievija vienojas par karagūstekņu apmaiņu.
• 28. aprīlis — Baku kļuva par Azerbaidžānas PSR galvaspilsētu.

Maijs

• 7. maijs — poļu karaspēks ieņem Kijevu.
• 16. maijs — Romā Pāvests Benedikts XV kononizēja Žannu d'Arku.

Jūnijs

• 4. jūnijs — Parīzē noslēgta Trianonas vienošanās, starp Sabiedrotajiem un Ungāriju.
• 12. jūnijs — Sarkanā armija padzina poļu karaspēku no Kijevas.
• 15. jūnijs — Dānija no Vācijas ieguva Ziemeļšlēsvigas apgabalu.

Jūlijs

• 12. jūlijs — Padomju Krievija atzīst Lietuvas neatkarību.

Augusts

• 3. augusts — katoļu nemieri Belfāstā.
• 31. augusts — Slaktiņš Kūsinena klubā: Petrogradā nogalināti 8 Somijas komunistiskās partijas vadītāji.

Septembris

• 21.septembris — Polija un Padomju Krievija uzsāk miera līguma sarunas Rīgā, Latvija

Oktobris

• 9. oktobris — Polija okupē Viļņu.
• 26. oktobris — par Meksikas prezidentu tiek ievēlēts Alvaro Obregons.
• 27. oktobris — Nāciju Līga pārceļ savu mītni uz Šveices pilsētu Ženēvu.

Novembris

• 17. novembris — Nāciju Līga apstiprina Dancigas brīvpilsētas konstitūcija.

Decembris

• 23. decembris — Francija un Lielbritānija vienojas par tām piederošo teritoriju - Sīrijas un Palestīnas robežu.

Dzimuši

• 20. janvāris — Federiko Fellīni (Federico Fellini), itāliešu kinorežisors (miris 1993)
• 10. marts — Boriss Viāns (Boris Vian), franču rakstnieks (miris 1959)
• 16. marts — Traudla Junge (Traudl Junge), Hitlera sekretāre (mirusi 2002)
• 1. aprīlis — Toširo Mifune (三船敏郎), japāņu kinoaktieris (miris 1997)
• 3. aprīlis — Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (miris 2012)
• 15. aprīlis — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis (miris 2015)
• 17. maijs — Mudžiburs Rahmans, Bangladešas pirmais prezidents (miris 1975)
• 18. maijs — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (miris 2005)
• 2. jūnijs — Marsels Reihs-Ranickis (Marcel Reich-Ranicki), vācu kritiķis (miris 2013)
• 10. jūnijs — Ovens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (miris 2006)
• 11. jūlijs — Juls Brinners (Yul Brynner), amerikāņu aktieris (miris 1985)
• 17. jūlijs — Aizeks Sterns (Isaac Stern), amerikāņu vijolnieks (miris 2001)
• 21. jūlijs — Huans Antonio Samarančs (Don Juan Antonio Samaranch i Torelló, marqués de Samaranch), Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents (miris 2010)
• 25. jūlijs — Rozalinda Franklina (Rosalind Franklin), angļu biofiziķe (mirusi 1958)
• 22. augusts — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), amerikāņu rakstnieks (miris 2012)
• 23. septembris — Mikijs Rūnijs (Mickey Rooney), amerikāņu aktieris (miris 2014)
• 8. oktobris — Frenks Herberts (Frank Patrick Herbert), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1986)
• 23. novembris — Pauls Cēlans (Paul Celan), vācu dzejnieks (miris 1970)

Miruši

• 7. februāris — Aleksandrs Kolčaks (Александр Васильевич Колчак), krievu admirālis (dzimis 1874.)
• 20. februāris — Roberts Pīrijs (Robert Edwin Peary), amerikāņu polārpētnieks (dzimis 1856.)
• 26. aprīlis — Šrīnivāsa Rāmānudžans (ஸ்ரீநிவாச ராமானுஜன்), indiešu matemātiķis (dzimis 1887.)
• 16. maijs — Levi Mortons (Levi Morton), ASV viceprezidents (dzimis 1824.)
• 14. jūnijs — Maksis Vēbers (Maximilian Carl Emil Weber), vācu sociologs (dzimis 1864.)
• 11. jūlijs — Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), Francijas imperatore (dzimusi 1826.)
• 16. augusts — Normans Lokjers (Norman Lockyer), britu astronoms (dzimis 1836.)
• 22. augusts — Anderss Corns (Anders Zorn), zviedru gleznotājs (dzimis 1860.)
• 31. augusts — Vilhelms Vunts, vācu psihologs, ārsts, fiziologs
• 2. oktobris — Maksis Bruhs (Max Bruch), vācu mūziķis (dzimis 1838.)
• 28. oktobris — Marija Aleksandrovna (Мария Александровна), Krievijas lielkņaze (dzimusi 1853.)