1920. gads
(Pāradresēts no 1920)
Jump to navigation
Jump to search
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1920 MCMXX |
Ab urbe condita | 2673 |
Armēņu kalendārs | 1369 ԹՎ ՌՅԿԹ |
Asīriešu kalendārs | 6670 |
Bahá'í kalendārs | 76—77 |
Bengāliešu kalendārs | 1327 |
Berberu kalendārs | 2870 |
Budistu kalendārs | 2464 |
Burmiešu kalendārs | 1282 |
Bizantiešu kalendārs | 7428—7429 |
Ķīniešu kalendārs | 己未年 (Zemes kaza) 4616 vai 4556 — līdz — 庚申年 (Metāla pērtiķis) 4617 vai 4557 |
Koptu kalendārs | 1636—1637 |
Etiopu kalendārs | 1912—1913 |
Ebreju kalendārs | 5680—5681 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1976—1977 |
- Shaka Samvat | 1842—1843 |
- Kali Juga | 5021—5022 |
Holocēna kalendārs | 11920 |
Igbo kalendārs | 920—921 |
Irānas kalendārs | 1298—1299 |
Islāma kalendārs | 1338—1339 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4253 |
1920. gads (MCMXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. janvāris — Krievijas Baltā armija padodas boļševikiem Krasnojarskā.
- 16. janvāris — ASV spēkā stājas sausais likums.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — darbību uzsāk Kanādas karaliskā jātnieku policija.
- 2. februāris:
- Igaunijā tiek parakstīts Tartu miera līgums ar Padomju Krieviju.
- Francija okupē Mēmeli Lietuvā.
- 9. februāris — Nāciju Līga atzīst Norvēģijas tiesības uz Špicbergenas salu.
- 24. februāris — Ādolfs Hitlers Minhenē prezentē nacionālsociālistu jauno programmu.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. marts — Konstantinopoles okupācijas laikā Lielbritānijas karaspēka vienības naktī uz 15. martu ieņem svarīgākās Osmaņu impērijas valsts iestādes, Telegrāfa namu un apcietina parlamenta deputātus un vairākas valsts amatpersonas, lai izvestu izsūtījumā uz Maltu.
- 16. marts — Antante oficiāli paziņo, ka ir okupējuši Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli. Osmaņu sultāns Mehmeds VI tiek pilnībā pakļauts sabiedroto prasībām un apstiprina jaunu valdību lielvezīra Damata Ferida pašā vadībā.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. aprīlis — Vācija un Padomju Krievija vienojas par karagūstekņu apmaiņu.
- 28. aprīlis — Baku kļuva par Azerbaidžānas PSR galvaspilsētu.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. maijs — poļu karaspēks ieņem Kijevu.
- 16. maijs — Romā Pāvests Benedikts XV kononizēja Žannu d'Arku.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. jūnijs — Parīzē noslēgta Trianonas vienošanās, starp Sabiedrotajiem un Ungāriju.
- 12. jūnijs — Sarkanā armija padzina poļu karaspēku no Kijevas.
- 15. jūnijs — Dānija no Vācijas ieguva Ziemeļšlēsvigas apgabalu.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. jūlijs — Padomju Krievija atzīst Lietuvas neatkarību.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. augusts — katoļu nemieri Belfāstā.
- 31. augusts — Slaktiņš Kūsinena klubā: Petrogradā nogalināti 8 Somijas komunistiskās partijas vadītāji.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21.septembris — Polija un Padomju Krievija uzsāk miera līguma sarunas Rīgā, Latvija
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. oktobris — Polija okupē Viļņu.
- 26. oktobris — par Meksikas prezidentu tiek ievēlēts Alvaro Obregons.
- 27. oktobris — Nāciju Līga pārceļ savu mītni uz Šveices pilsētu Ženēvu.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. novembris — Nāciju Līga apstiprina Dancigas brīvpilsētas konstitūcija.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. decembris — Francija un Lielbritānija vienojas par tām piederošo teritoriju - Sīrijas un Palestīnas robežu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. janvāris — Havjers Peress de Kveljars (Javier Pérez de Cuéllar), Peru diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (miris 2020. gadā)
- 20. janvāris — Federiko Fellīni (Federico Fellini), itāliešu kinorežisors (miris 1993. gadā)
- 10. marts — Boriss Viāns (Boris Vian), franču rakstnieks (miris 1959. gadā)
- 16. marts — Traudla Junge (Traudl Junge), Hitlera sekretāre (mirusi 2002. gadā)
- 1. aprīlis — Toširo Mifune (三船敏郎), japāņu kinoaktieris (miris 1997. gadā)
- 3. aprīlis — Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (miris 2012. gadā)
- 15. aprīlis — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis (miris 2015. gadā)
- 17. maijs — Mudžiburs Rahmans, Bangladešas pirmais prezidents (miris 1975. gadā)
- 18. maijs — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (miris 2005. gadā)
- 2. jūnijs — Marsels Reihs-Ranickis (Marcel Reich-Ranicki), vācu kritiķis (miris 2013. gadā)
- 10. jūnijs — Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (miris 2006. gadā)
- 11. jūlijs — Juls Briners (Yul Brynner), amerikāņu aktieris (miris 1985. gadā)
- 17. jūlijs — Aizeks Sterns (Isaac Stern), amerikāņu vijolnieks (miris 2001. gadā)
- 21. jūlijs — Huans Antonio Samarančs (Don Juan Antonio Samaranch i Torelló, marqués de Samaranch), Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents (miris 2010. gadā)
- 25. jūlijs — Rozalinda Franklina (Rosalind Franklin), angļu biofiziķe (mirusi 1958. gadā)
- 22. augusts — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), amerikāņu rakstnieks (miris 2012. gadā)
- 23. septembris — Mikijs Rūnijs (Mickey Rooney), amerikāņu aktieris (miris 2014. gadā)
- 8. oktobris — Frenks Herberts (Frank Patrick Herbert), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1986. gadā)
- 23. novembris — Pauls Cēlans (Paul Celan), vācu dzejnieks (miris 1970. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. februāris — Aleksandrs Kolčaks (Александр Васильевич Колчак), krievu admirālis (dzimis 1874.)
- 20. februāris — Roberts Pīrijs (Robert Edwin Peary), amerikāņu polārpētnieks (dzimis 1856.)
- 26. aprīlis — Šrīnivāsa Rāmānudžans (ஸ்ரீநிவாச ராமானுஜன்), indiešu matemātiķis (dzimis 1887.)
- 3. maijs — Hārvijs Lords (Harvey Lord), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878.)
- 16. maijs — Levi Mortons (Levi Morton), ASV viceprezidents (dzimis 1824.)
- 14. jūnijs — Maksis Vēbers (Maximilian Carl Emil Weber), vācu sociologs (dzimis 1864.)
- 11. jūlijs — Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), Francijas imperatore (dzimusi 1826.)
- 16. augusts — Normans Lokjers (Norman Lockyer), britu astronoms (dzimis 1836.)
- 22. augusts — Anderss Corns (Anders Zorn), zviedru gleznotājs (dzimis 1860.)
- 31. augusts — Vilhelms Vunts, vācu psihologs, ārsts, fiziologs
- 2. oktobris — Maksis Bruhs (Max Bruch), vācu mūziķis (dzimis 1838.)
- 28. oktobris — Marija Aleksandrovna (Мария Александровна), Krievijas lielkņaze (dzimusi 1853.)