Pandora

Vikipēdijas lapa
Pandoras 19. gadsimta skulptūra

Pandora sengrieķu mitoloģijā ir pirmā sieviete, ko radījuši dievi, precīzāk — Atēna un Hēfaists pēc Zeva pavēles.[1] Vārds Πανδώρα (Pandōra) grieķu valodā nozīmē ‘bagāti apdāvinātā’; tā nosaukta, jo dāvanas bija devuši visi dievi.

Zevs pavēlēja radīt sievieti, jo vēlējās atriebties cilvēkiem par to, ka Prometejs cilvēkiem atdevis no dieviem nozagto uguni. Sieviete tikusi izveidota no zemes un ūdens, tikusi ietērpta sudraba drānās, galvā ticis uzlikts zelta kronis.[1]

Zevs iecerēja, ka Pandora cilvēkiem atnesīs netikumus un nelaimes. Pandorai tika iedots trauks, kurā bija visas cilvēku nelaimes un netikumi, pēc trauka atvēršanas likstas un slimības pārņēmušas Zemi. Pandora paspēja aizvērt vāku, un tajā bija palikusi cerība.[1] Trauku atvērusi ziņkārības pēc, nevis ļaunprātīgi.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Mitoloģijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1993. 220. lpp.
  2. Cf. Verdenius, p. 65. "This does not imply she acted from malice. It is true that she had a shameless character, but the fact that she quickly put on the lid again shows that she was 'surprised and frightened by the results of her actions. It was not her cunning and wiliness that prompted her to open the jar, but her curiosity'..."

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]