Papuka dabas parks
Papuka dabas parks | |
---|---|
Park prirode Papuk | |
Atrašanās vieta |
Horvātija Požegas-Slavonskas župānija Viroviticas-Podravinas župānija |
Tuvākā pilsēta | Orahovica |
Koordinātas | 45°30′36″N 17°37′12″E / 45.51000°N 17.62000°EKoordinātas: 45°30′36″N 17°37′12″E / 45.51000°N 17.62000°E |
Platība | 336 km2 |
Dibināts | 1999 |
Mājaslapa | https://www.pp-papuk.hr/ |
Papuka dabas parks (horvātu: Park prirode Papuk) ir dabas parks Horvātijā, kas dibināts 1999. gada 23. aprīlī. Tas atrodas mežainajā Papuka kalnu grēdā Požegas-Slavonskas un Viroviticas-Podravinas župānijās Slavonijas vidienē.
2007. gadā vērtīgā ģeoloģiskā mantojuma dēļ Papuks kļuva par daļu no Eiropas un pasaules ģeoparku asociācijas un par pirmo ģeoparku Horvātijā.
Horvātijas ziemeļaustrumu daļas — Slavonijas — galvenā iezīme ir zemieņu līdzenumi ar lielām kultivētām platībām. No šī līdzenuma, kas kādreiz bija Panonijas jūras dibens, Papuka grēdas kalni paceļas gandrīz tūkstoš metru virs jūras līmeņa.[1]
Papukas dabas parka ģeomorfoloģiskās, klimatiskās un veģetācijas īpašības nodrošina labu dabisko dzīvotni daudzām augu un dzīvnieku sugām. Meža veģetācija aizņem vairāk nekā 96% no platības. Dominējošā koku suga ir dižskābardis. Šeit dzīvo gandrīz visi Centrāleiropas faunas pārstāvji, taču pirms 200 gadiem šo teritoriju apdzīvoja arī lāči, vilki un lūši. Mūsdienās Papuka blīvie meži ir briežu, stirnu, mežacūku, lapsu un caunu biotops un patvērums. Papuks dod arī piemērotu biotopu daudzām putnu sugām un ir starptautiski nozīmīga putnu teritorija, kā arī sikspārņu ziemošanas vieta. Papukā aug gandrīz 1300 augu sugu (vairāk nekā ceturtā daļa no visas Horvātijas floras). Apdraudētākās un aizsargājamākās augu sugas aug zālājos un citās ar mežu nesaistītās platībās.
Īpaši aizsargājamās teritorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažām teritorijām ir augstāka aizsardzības pakāpe nekā citām parka daļām. Tās ir:[1]
- Jankovaca — tās dabas skaistuma dēļ Jankovaca 1955. gadā tika pasludināta par aizsargājamu mežaparku. Jankovacā tika izbūvēta "Grāfa mācību taka", kas ved cauri Šumes parka skaistākajām vietām.
- Rupnica — netālu no Vočinas pilsētas parka ziemeļrietumu daļā atrodas unikāls ģeoloģiskais dabas piemineklis Rupnica ar vulkānisko iežu kolonnām. Rupnica tika pasludināta par pirmo ģeoloģisko dabas pieminekli Horvātijā 1948. gadā.
- Sekulinačkas kalns — 150 gadus vecs dižskābaržu un egļu mežs tika aizsargāts 1966. gadā kā īpašs meža veģetācijas liegums 8 hektāru platībā.
- Stari hrastovi (Vecie ozoli) — vecie ozoli kā dabas piemineklis aizsargāti kopš 2005. gada. Koku augstums ir aptuveni 33 m, un tie ir aptuveni 420 un 500 gadus veci.
- Staništa tise — īvju audze tika aizsargāta kā dabas piemineklis 2005. gadā 0,72 hektāru platībā. Agrāk Papuks bija bagāts ar īvju mežiem, ko apliecina daudzi toponīmi (Tisovaca, Tisica, Tisovpotoka).
- Plišs-Mališčaks-Turjaks-Lapjaks — floras rezervāts, kas nosaukts pēc četriem blakus esošajiem kalniem, uz kuriem tas atrodas.
Kultūrvēsturiskais mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Papukas dabas parka teritorijā atrodas liels skaits arheoloģisko izrakumu vietu un kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļu, kas liecina par šīs teritorijas apdzīvojuma nepārtrauktību kopš jaunākā akmens laikmeta (neolīta). Dabisko pamatizejvielu, piemēram, ūdens, koka un akmens, bagātība nodrošināja labvēlīgus dzīves apstākļus, kalnainais apvidus deva pajumti un pārtiku. Agrā dzelzs laikmeta (750.—300. gads p.m.ē.) arheoloģiskās atliekas, kas savāktas netālu no Kaptolas, ir vissvarīgākie Papukas dabas parka arheoloģiskā mantojuma elementi. Liels skaits viduslaiku nocietinājumu, no kuriem lielākā daļa ir datēti ar 13. gadsimtu, apliecina Papukas apgabala nozīmi laikā, kad pieauga Turcijas draudi. Vecpilsētas, kuru Papukā ir septiņas, visas ir vēstures pieminekļi. Netālu no Orahovicas atrodas skaistākā un labi saglabājusies vecpilsēta — Ružica, vērtīgs gotikas un renesanses mākslas paraugs šajā Horvātijas daļā.
Līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai parka teritorijā slēpušās dažādas laupītāju bandas, kuru veiksmīgāko vadītāju vārdi iemūžināti parka objektos vai nostāstos.[2]
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parkā atrodas daudzas pārgājienu takas. Vasarā ekskursanti var atsvaidzināties baseinos ar termālo ūdeni Velikā un Orahovices ezerā. Sokolines kāpšanas zona ar organizētiem maršrutiem nodrošina sporta klinšu kāpšanu. Papuka apkārtnē ir 104 kilometri marķētu veloceliņu. Pie Velikas ir izglītības taka "Lapjaks", bet no turienes var doties uz Pliša virsotni, kur atrodas paraplānu lidlauks. Otrā mācību taka ir Jankovacas rajonā.
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Skakavaca ("Sienāža") ūdenskritums Jankovacas mežā
-
Rupnicas vulkāniskie ieži
-
Divriteņu brauciens Papukā
-
Ceļš uz virsotni
-
Jankovacas ezers
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «O Parku». Park prirode Papuk (horvātu). Skatīts: 2024-05-27.
- ↑ «Park šuma Jankovac». Park prirode Papuk (horvātu). Skatīts: 2024-05-27.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Papuka dabas parks.