Ortogrāfija
Ortogrāfija (grieķu: orthos — "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos. Ar šīs sistēmas palīdzību katram vārdam tiek noteikts grafisks pieraksts. Ortogrāfijas jēdziens, atšķirībā no pareizrakstības jēdziena, vairāk ietver burtu un zīmju ārējo izskatu un to veidus. Katrai valodai ir savi pareizrakstības noteikumi, kas nostiprinājušies laika gaitā. Tas nozīmē, ka laikam ritot, ortogrāfijas likumi var arī mainīties.
Citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Portugāļu valodas ortogrāfija nav stingri fonemātiska. Tas ir saistīts ar portugāļu valodas izplatīšanos un daudzu reģionālo variantu un dialektu parādīšanos. 2009. gadā tika uzsākta vispasaules portugāļu valodas reforma, lai novērstu 98% atšķirību pareizrakstības normās, kuras ir pieņemtas dažādās valstīs.[1]
Angļu valodas ortogrāfijai piemīt augsta standartizācijas pakāpe. Tomēr gandrīz katru angļu valodas skaņu ir iespējams atveidot vairākos veidos, kā arī lielākajai daļai burtu ir vairāki izrunas varianti atkarībā no to atrašanās vietas vārdā un konteksta. Tāpēc dažas pareizrakstības kļūdas ir izplatītas pat to vidū, kuriem angļu valoda ir dzimtā.[2] Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka daudzi vārdi angļu valodā ir aizgūti no citām valodām, kā arī ar to, ka visi mēģinājumi īstenot visaptverošas pareizrakstības reformas ir bijuši neveiksmīgi.[3] Lielākā daļa pareizrakstības noteikumu neatspoguļo skaņu izmaiņas, kas notikušas kopš 15. gadsimta beigām (piemēram, “lielā patskaņu mija”).[4]
Islandiešu valodas ortogrāfijā balstās uz etimoloģisko principu, tāpēc pašiem islandiešiem mēdz būt grūtības ar rakstīšanu.[5][6] Mūsdienu islandiešu alfabēts ir balstīts uz dāņu filologa Rasmusa Raska ieviesto standartu.
Spāņu valodas ortogrāfijas pamatā ir fonoloģiskais un etimoloģiskais princips, tādēļ spāņu alfabētā ir vairāki burti, kas apzīmē vienas un tās pašas fonēmas.[7] Kopš 17. gadsimta tika piedāvāti dažādi pareizrakstības reformas varianti, lai nodrošinātu viennozīmīgu atbilstību starp grafēmu un fonēmu, taču tie visi tika noraidīti. Lielākā daļa mūsdienu pareizrakstības reformu priekšlikumu aprobežojas ar burtu skaita samazināšanu, ņemot vērā, ka daži spāņu alfabēta burti skan vienādi ar citiem. Šie burti pagaidām tiek saglabāti etimoloģisku apsvērumu dēļ.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «THEN AND NOW: THE BRAZILIAN PORTUGUESE SPELLING REFORM». unitedlanguagegroup.com. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «Second Grade Spelling Words». primarylearning.org. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «The Relationship between Spelling and Pronunciation in English Language». languageinindia.com. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «English language». britannica.com. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «Baráttan gegn málvillum». skemman.is. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «Skólamálfræði Hver er hún og hver ætti hún að vera?». opinvisindi.is. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «SPANISH ALPHABET». donquijote.org. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
- ↑ «Spanish Homophones and Homographs». thoughtco.com. Skatīts: 2021. gada 2. decembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|