Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings
Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings (angļu: Academic Ranking of World Universities) ir viens no populārākajiem universitāšu salīdzinošajiem reitingiem. To kopš 2003. gada publicē Šanhajas Jiao Tong Universitātes Augstākās izglītības institūts. Publicēti tiek to universitāšu reitingi, kuras, saskaņā ar reitingu, ir starp 500 labākajām universitātēm pasaulē.
Metodoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reitinga aprēķināšanai tiek izmantoti šādi kritēriji[1]:
- Augstskolas studentu un beidzēju iegūto Nobela un Fīldsa prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktus augstskola saņem. Svars: 10%
- Augstskolas mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktus augstskola saņem. Svars: 20%
- Citētāko zinātnieku skaits mācību iestādē. Cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Svars: 20%
- Žurnālos Nature un Science publicēto rakstu skaits. Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Svars: 20%
- SCI-Expanded un SSCI publicēto rakstu skaits. Kopējais augstskolas publicēto rakstu skaits šajās datu bāzēs, SSCI publikāciju skaits tiek reizināts ar 2. Svars: 20%
- Iepriekšējo rādītāju svērto vērtību dalījums ar augstskolas akadēmiskā personāla skaitu. Akadēmiskā personāla lielums tiek noteikts, aprēķinot pilnas slodzes ekvivalentu. Svars: 10%
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Institūcija | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Hārvarda Universitāte (ASV) | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |
| Stenforda Universitāte (ASV) | 2 | 2 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 3 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |
| Kembridžas Universitāte (AK) | 5 | 3 | 2 | 2 | 4 | 4 | 4 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 4 | 3 | 3 | 3 | 3 |
| Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV) | 6 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 4 | 3 | 3 | 4 | 3 | 3 | 5 | 4 | 4 | 4 | 4 |
| Kalifornijas Universitāte (Bērkli) (ASV) | 4 | 4 | 4 | 4 | 3 | 3 | 3 | 2 | 4 | 4 | 3 | 4 | 4 | 3 | 5 | 5 | 5 | 5 |
| Prinstonas Universitāte (ASV) | 7 | 7 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 7 | 7 | 7 | 7 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 |
| Kolumbijas Universitāte (ASV) | 10 | 9 | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 9 | 8 | 8 | 8 | 7 |
| Kalifornijas Tehnoloģiju institūts (ASV) | 3 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 | 7 | 7 | 8 | 9 | 9 | 9 | 8 |
| Oksfordas Universitāte (AK) | 9 | 8 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 9 | 10 | 7 | 7 | 7 | 7 | 9 |
| Čikāgas Universitāte (ASV) | 11 | 10 | 9 | 8 | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 | 9 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 |
| Jeila Universitāte (ASV) | 8 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 11 | 13 | 12 | 11 |
| Kornela Universitāte (ASV) | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 13 | 13 | 13 | 13 | 13 | 13 | 14 | 12 | 13 | 12 |
| Kalifornijas Universitāte (Losandželosa) (ASV) | 15 | 16 | 14 | 14 | 13 | 13 | 13 | 13 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 11 | 11 | 13 |
| Vašingtonas Universitāte (ASV) | 16 | 20 | 17 | 17 | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 | 15 | 15 | 15 | 13 | 14 | 14 | 16 |
| Kalifornijas Universitāte (Sandjego) (ASV) | 14 | 13 | 13 | 13 | 14 | 14 | 14 | 14 | 15 | 15 | 14 | 14 | 14 | 14 | 15 | 15 | 18 | 18 |
2018. gada reitingu sarakstā no Ziemeļvalstu augstskolām visaugstākie reitingi bija Kopenhāgenas Universitātei (29. vieta), Zviedrijas Karaliskajam Kārļa institūtam (44. vieta), Helsinku Universitātei (57. vieta), Oslo Universitātei (62. vieta), Upsālas Universitātei (63. vieta), Orhūsas Universitātei (65. vieta), Stokholmas Universitātei (77. vieta) un Lundas Universitātei (101—150). Visaugstāk novērtētā Krievijas Federācijas augstskola bija Maskavas Valsts universitāte (86. vieta), Sanktpēterburgas Valsts universitāte (dalīta 301.—400. vieta) un Maskavas Fizikāli tehniskajam institūtam un Novosibirskas Valsts universitātei (abas 401.—500. vietā). No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (dalīta 201.—300. vieta), dalīta 301.—400. vieta bija Budapeštas Eötvös Loránd universitātei, Krakovas Jagaiļa Universitātei, Varšavas Universitātei, bet dalīta 401.—500. vieta bija Ļubļanas Universitātei un Segedas Universitātei.
2018. gada reitingā Tartu Universitāte bija iekļauta saraksta 301.—400. vietā.[2] 2020. gada reitingā Tartu Universitāte bija 401.—500. vietā, bet Viļņas Universitāte 701.-800. vietā. Neviena Latvijas universitāte vēl nav iekļuvusi 1000 Pasaules universitāšu akadēmiskā reitinga sarakstā.[3]
Kritika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2007. gadā tika publicēts Rāzvana Floriana pētījums, kurā tika mēģināts patstāvīgi aprēķināt reitingu, pamatojoties uz publiski sniegto metodoloģijas aprakstu. Tika konstatēts, ka oficiālajā aprēķinā ir pieļautas vairākas neprecizitātes, kas var nedaudz nobīdīt rezultātus.[4] Tāpat arī reitings tiek kritizēts par pārāk lielu uzsvaru uz dabaszinātnēm. Tas skaidrojams ar faktu, ka Nobela un Fīldsa prēmijas tiek piešķirtas galvenokārt dabaszinātnēs, tāpat arī žurnālos Nature un Science raksti pamatā ir veltīti tieši dabaszinātnēm.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Academic Ranking of World Universities: Ranking Methodology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. septembrī. Skatīts: 2008. gada 30. jūnijā.
- ↑ «Academic Ranking of World Universities 2018». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. augustā. Skatīts: 2018. gada 28. septembrī.
- ↑ «World Top 1000 Universities 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. augustā. Skatīts: 2020. gada 31. oktobrī.
- ↑ Florian, R. (2007). Irreproducibility of the results of the Shanghai academic ranking of world universities. Scientometrics. 72:25-32.[novecojusi saite]