Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings (angļu: Academic Ranking of World Universities) ir viens no populārākajiem universitāšu salīdzinošajiem reitingiem. To kopš 2003. gada publicē Šanhajas Jiao Tong Universitātes Augstākās izglītības institūts. Publicēti tiek to universitāšu reitingi, kuras, saskaņā ar reitingu, ir starp 500 labākajām universitātēm pasaulē.

Metodoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reitinga aprēķināšanai tiek izmantoti šādi kritēriji[1]:

  1. Augstskolas studentu un beidzēju iegūto Nobela un Fīldsa prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktus augstskola saņem. Svars: 10%
  2. Augstskolas mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktus augstskola saņem. Svars: 20%
  3. Citētāko zinātnieku skaits mācību iestādē. Cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Svars: 20%
  4. Žurnālos Nature un Science publicēto rakstu skaits. Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Svars: 20%
  5. SCI-Expanded un SSCI publicēto rakstu skaits. Kopējais augstskolas publicēto rakstu skaits šajās datu bāzēs, SSCI publikāciju skaits tiek reizināts ar 2. Svars: 20%
  6. Iepriekšējo rādītāju svērto vērtību dalījums ar augstskolas akadēmiskā personāla skaitu. Akadēmiskā personāla lielums tiek noteikts, aprēķinot pilnas slodzes ekvivalentu. Svars: 10%

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings - Top 15
Institūcija 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Hārvarda Universitāte (ASV) 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1
Stenforda Universitāte (ASV) 2 2 3 3 2 2 2 3 2 2 2 2 2 2 2 2
Kembridžas Universitāte (AK) 5 3 2 2 4 4 4 5 5 5 5 5 5 4 3 3
Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūts (ASV) 6 5 5 5 5 5 5 4 3 3 4 3 3 5 4 4
Bērklijas Universitāte (ASV) 4 4 4 4 3 3 3 2 4 4 3 4 4 3 5 5
Prinstonas Universitāte (ASV) 7 7 8 8 8 8 8 7 7 7 7 6 6 6 6 6
Oksfordas Universitāte (AK) 9 8 10 10 10 10 10 10 10 10 10 9 10 7 7 7
Kolumbijas Universitāte (ASV) 10 9 7 7 7 7 7 8 8 8 8 8 8 9 8 8
Kalifornijas Tehnoloģiju Institūts (ASV) 3 6 6 6 6 6 6 6 6 6 6 7 7 8 9 9
Čikāgas Universitāte (ASV) 11 10 9 8 9 9 9 9 9 9 9 9 9 10 10 10
Kalifornijas universitāte (Losandželosa) (ASV) 15 16 14 14 13 13 13 13 12 12 12 12 12 12 12 11
Kornela universitāte (ASV) 12 12 12 12 12 12 12 12 13 13 13 13 13 13 14 12
Jeila Universitāte (ASV) 8 11 11 11 11 11 11 11 11 11 11 11 11 11 11 13
Vašingtonas universitāte (ASV) 16 20 17 17 16 16 16 16 16 16 16 15 15 15 13 14
Kalifornijas universitāte (Sandjego) (ASV) 14 13 13 13 14 14 14 14 15 15 14 14 14 14 15 15

2018. gada reitingu sarakstā no Ziemeļvalstu augstskolām visaugstākie reitingi bija Kopenhāgenas Universitātei (29. vieta), Zviedrijas Karolinskas institūtam (44. vieta), Helsinku Universitātei (57. vieta), Oslo Universitātei (62. vieta), Upsalas Universitātei (63. vieta), Orhūsas universitātei (65. vieta), Stokholmas universitātei (77. vieta) un Lunda universitātei (101-150). Visaugstāk novērtētā Krievijas Federācijas augstskola bija Maskavas Valsts universitāte (86. vieta), Sanktpēterburgas Valsts universitāte (dalīta 301.-400. vieta) un Maskavas Fizikāli Tehniskajam institūtam un Novosibirskas Valsts universitātei (abas 401.-500. vietā). No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (dalīta 201.-300. vieta), dalīta 301.-400. vieta bija Budapeštas Eötvös Loránd universitātei, Krakovas Jagelonu universitātei, Varšavas universitātei, bet dalīta 401.-500. vieta bija Ļubļanas universitātei un Segedas universitātei.

Tartu Universitāte iekļauta saraksta 301.-400. vietā, bet neviena Latvijas un Lietuvas universitāte vēl nav iekļuvusi 500 Pasaules universitāšu akadēmiskā reitinga sarakstā.[2]

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā tika publicēts Rāzvana Floriana pētījums, kurā tika mēģināts patstāvīgi aprēķināt reitingu, pamatojoties uz publiski sniegto metodoloģijas aprakstu. Tika konstatēts, ka oficiālajā aprēķinā ir pieļautas vairākas neprecizitātes, kas var nedaudz nobīdīt rezultātus. [3] Tāpat arī reitings tiek kritizēts par pārāk lielu uzsvaru uz dabaszinātnēm. Tas skaidrojams ar faktu, ka Nobela un Fīldsa prēmijas tiek piešķirtas galvenokārt dabaszinātnēs, tāpat arī žurnālos Nature un Science raksti pamatā ir veltīti tieši dabaszinātnēm.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Academic Ranking of World Universities: Ranking Methodology
  2. Academic Ranking of World Universities 2018
  3. Florian, R. (2007). Irreproducibility of the results of the Shanghai academic ranking of world universities. Scientometrics. 72:25-32.[1]