Pauls Ariste
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Pauls Ariste (igauņu: Paul Ariste; dzimis Bergs (Berg) 1905. gada 3. februārī, miris 1990. gada 2. februārī) bija igauņu valodnieks. No 1954. gada — Igaunijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.
1929. gadā absolvējis Tartu Universitāti. 1933. gadā sācis tajā docēt, no 1944. gada — profesors. 1939. gadā aizstāvējis doktora disertāciju Hiiu murrete häälikud ("Hījumā dialekta skaņas"). No 1944. līdz 1977. gadam vadījis Somugru valodu katedru. No 1957. līdz 1960. gadam vadījis Igaunijas Zinātņu akadēmijas VLI Somugru valodu sektoru.[1]
Uzskatāms par vienu no igauņu fonētikas zinātnes pamatlicējiem. 1965. gadā dibinājis starptautisku valodnieku žurnālu, kas kopš 1990. gada iznāk ar nosaukumu Linguistica Uralica, bija arī žurnāla galvenais redaktors. Pētījis igauņu, ižoru valodu, kā arī lībiešu valodu. Vācis materiālus par Latvijas čigānu valodu. Apmēram 1300 zinātnisku rakstu un 50 grāmatu autors.[1]
Veicinājis latviešu valodnieku zinātnisko izaugsmi. 1998. gadā Tartu Universitātes Filozofijas fakultātē nodibināts Aristes Somugru tautu centrs.[1] Kopš 2005. gada tiek pasniegta Paula Aristes medaļa.
Latvijas Valsts universitātes Goda doktors (no 1989. gada), 1965. gadā saņēmis Igaunijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
