Pilsētas ugunis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pilsētas ugunis
Chaplin City Lights still.jpg
Attēls no Čārlija Čaplina filmas "Pilsētas ugunis" (1931).
Oriģinālais
nosaukums
City Lights
Žanrs romantiska komēdija
Režisors Čārlijs Čaplins
Producents Čārlijs Čaplins (titros nav norādīts)
Scenārija autors Čārlijs Čaplins
Galvenajās
lomās
Čārlijs Čaplins
Virdžīnija Čerila
Florensa Lī
Harijs Maierss
Mūzika Čārlijs Čaplins
Flower Girl tēma aizgūta no José Padilla (titros nav norādīts)[1]
Artura Džonstona un Alfreda Ņūmena orķestra aranžējums
Operators Rolijs Totero
Gordons Poloks
Marks Marklets (titros nav norādīts)
Montāža Čārlijs Čaplins (titros nav norādīts)
Izplatītājs United Artists
Izdošana 1931. gada 30. janvāris
Ilgums 87 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 1,5 miljoni USD
Kopējie ienākumi 5 019 181 USD
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Pilsētas ugunis" (angļu: City Lights) ir 1931. gada ASV filma, veidota romantiskās komēdijas žanrā. Filmas režisors un scenārija autors ir Čārlijs Čaplins, galvenās lomas atveido Čārlijs Čaplins, Virdžīnija Čerila, Florensa Lī un Harijs Maierss. Šī ir viena no pēdējām nozīmīgajām mēmā kino filmām, kas tapusi laikā, kad jau bija sācies skaņu filmu laikmets.

2007. gadā Amerikas Kinoinstitūts šo filmu ierindoja 11. vietā starp 100 labākām amerikāņu filmām 100 gados (AFI's 100 Years...100 Movies),[2] bet 2008. gadā, iedalot filmas pa žanriem (AFI's 10 Top 10), AFI šo filmu nosaucis par visu laiku labāko romantisko komēdiju.[3] Filmas beigu kadru ietekmīgais kritiķis Džeimss Eidži 1949. gadā raksturojis kā visizcilāko aktiermeistarības darbu, kas jebkad uzņemts uz celuloīda.[4]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čārlijs Čaplins tēlo Klaidoni, kas iemīlas aklā meitenē, kas uz ielas pārdod ziedus (Virdžīnija Čerila). Pārpratuma dēļ meitene notur Klaidoni par bagātnieku. Vēlāk Klaidonis nejauši satiek piedzērušos miljonāru (Harijs Maierss), kas grib izdarīt pašnāvību noslīcinoties. Klaidonis viņu atrunā no iecerētā. Miljonārs viņu uzaicina pie sevis, iedod kārtīgas drēbes, viņi kopā dodas uz restorānu. No rīta ar mašīnu atgriežoties miljonāra mājās, pa ceļam Klaidonis redz uz ielas meiteni, palūdz miljonāram naudu, un nopērk no meitenes visus ziedus. Meitene vēlāk stāsta savai vecmātei (Florensa Lī), ka satikusi laipnu un sirsnīgu bagātnieku, domādama par Klaidoni.

Kad Klaidoņa paziņa miljonārs ir atžirdzis no alkohola, viņš Klaidoni vairs neatceras un liek izmest no savas mājas. Vēlāk, kārtējo reizi piedzēries, satiekot Klaidoni, viņš to pazīst un vēlreiz uzaicina pie sevis, bet no rīta atkal viņu neatceras un padzen.

Klaidonis pie meitenes mājām noklausās, ko viņai saka ārsts. Viņš grib palīdzēt meitenei un sāk strādāt, lai nopelnītu naudu. Kad viņš uzzina, ka meitenei un viņas vecmātei draud izlikšana uz ielas, viņš apsola samaksāt īres naudu. Vēl viņš izlasa laikrakstā par acu ārstu no Vīnes, kas var izārstēt aklumu.

Klaidoni no darba atlaiž. Tad viņš piedalās boksa mačā, cerēdams nopelnīt, bet tas neizdodas.

Pēc kāda laika Klaidonis satiek miljonāru, kas atgriezies no ceļojuma pa Eiropu. Miljonārs atkal ir piedzēries un draudzīgs pret Klaidoni. Kad viņš uzzina par Klaidoņa solījumu meitenei, viņš tam iedod 1000 dolāru. Bet tai pat laikā pie miljonāra mājās ir paslēpušies zagļi. Viņi tam uzbrūk un nozog pārējo naudu. Klaidonis izsauc policiju. Kad policisti ierodas, atžirgušais miljonārs neatceras, kas ir Klaidonis. Viņa kalps domā, ka Klaidonis ir zaglis. Policisti metas viņam pakaļ, bet viņš izbēg un atdod meitenei naudu. Pēc tam viņu tomēr apcietina.

Pēc iznākšanas no cietuma Klaidonis atrod meiteni ne vairs uz ielas, bet pašai savā ziedu veikalā. Meitene ir atguvusi redzi un gaida savu laipno bagātnieku. Klaidonis to saprot un neuzdrošinās sevi atklāt. Bet, kad viņa dod viņam ziedu un sīknaudu, viņa atpazīst Klaidoņa rokas. Meitene jautā, vai tas ir viņš? Un viņš atbild, vai viņa tagad redz? Filmas pēdējā kadrā Klaidonis kautrīgi smaida.

Filmas tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadu beigās ASV bija sācies skaņu filmu laikmets. Čaplins tomēr negribēja atteikties no mēmo filmu veidošanas. 1929. gadā intervijā viņš izteicās, ka "runāšana filmā sabojā vecāko mākslu pasaulē - pantomīmas mākslu, un sagrauj diženo klusuma skaistumu".[4]

Pirmie uzmetumi filmai "Pilsētas ugunis" tapa 1928. gada sākumā. Vēlāk sižeta līnijas vairākas reizes tika mainītas, līdz radās īstā versija. Filmēšana sākās 1928. gada beigās un tika pabeigta 1930. gada septembrī, Čaplinam rūpīgi iztrādājot un daudzas reizes pārfilmējot katru epizodi. Pēc tam Čaplins rediģēja filmu līdz pat decembrim.

Ap šo laiku mēmais kino ASV jau bija zaudējis popularitāti. Čaplins savai mēmajai filmai nedaudz tomēr izmantoja jaunās skaņas ierakstīšanas iespējas. "Pilsētas ugunis" bija pirmā filma, kurai viņš sarakstīja speciālu mūzikas pavadījumu, kas labi iekļāvās filmā, kā arī lietoja atbilstošus skaņas efektus. Veidojot mūzikas ierakstu, viņš sadarbojās ar Arturu Džonstonu un Alfredu Ņūmenu. Aklās meitenes muzikālai tēmai viņš izmantoja komponista José Padilla dziesmu La Violetera.[1] Tā kā José Padilla nebija norādīts filmas titros, viņš vēlāk iesūdzēja Čaplinu tiesā (Čaplins zaudēja).

Čārlijs Čaplins kopā ar Albertu Einšteinu filmas "Pilsētas ugunis" pirmizrādē Losandželosā 1931. gadā.

Filmas panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas pirmizrāde notika Losandželosas teātrī 1931. gada 30. janvārī. Starp goda viesiem bija Alberts Einšteins ar sievu. Filma tika uzņemta atsaucīgi, tā izsauca publikas ovācijas. 1932. gadā Čaplins devās uz Eiropu, un arī tur filma tika augsti novērtēta un guva finansiālus panākumus. Londonas pirmizrādē Čaplina viesis bija Bernards Šovs.[5]

Laika gaitā filma "Pilsētas ugunis" nav zaudējusi atzinību. Šīs filmas ietekmi atzinuši Federiko Fellīni un Vudijs Allens, to par vienu no savām mīļākajām filmām nosaukuši Orsons Velss, Stenlijs Kubriks,[6] Andrejs Tarkovskis.[7] Bernards Šovs Čaplinu nosaucis par "vienīgo ģēniju, kas nācis no kinoindustrijas".[8]

Filma "Pilsētas ugunis" ir viena no sešām Čaplina filmām, kas iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā filmu reģistrā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Chaplin as a composer». CharlieChaplin.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 23. maijā.
  2. «AFI's 100 Years... 100 Movies (10th Anniversary Edition)». American Film Institute.
  3. «AFI's Top 10 Romantic Comedies». American Film Institute. 2008. gada 17. jūnijs.
  4. 4,0 4,1 Eric D. Snider. «What's the Big Deal: City Lights (1931)». Seattle Post-Intelligencer (seattlepi.com), 2010. gada 15. februāris.
  5. Robinson, David. «Filming City Lights». CharlieChaplin.com, 2004. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. novembrī. Skatīts: 2011. gada 12. maijā.
  6. Ciment, Michel. «Kubrick" Biographical Notes». VisualMemory.com, 1982.
  7. Lasica, Tom (March 1993). "Tarkovsky's Choice". Sight & Sound (British Film Institute) 3 (3).
  8. Gladysz, Thomas. «Two New Releases Show Genius of Charlie Chaplin». Huffington Post, 2010. gada 24. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]