Šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Datorspēles Doom ekrānuzņēmums, kas parāda šaujamspēlēm raksturīgāko skatījumu no pirmās personas skatpunkta

Šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta (angļu: first-person shooter (FPS)) ir šaujamspēles, kuru spēlētājs redz no vadītā tēla (parasti — cilvēka) skatpunkta. Tas bija pirmais spēļu žanrs, kurā sāka izmantot 3D grafiku, spēlēšanu internetā un spēles modificēšanu. Populārākie žanra piemēri ir Counter Strike un Unreal Tournament.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadu beigas—1980. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji pirmās personas skatpunktu izmantoja simulatoros, piemēram, Battlezone

Agrākās divas dokumentētās pirmās personas šaujamspēles bija Maze War un Spasim. Maze War bija uz uz kājām bāzēta spēle, kas atsauc atmiņā mūsdienu pirmās personas šaujamspēles. Spēles veidošana sākās 1973. gadā, un tās precīzs pabeigšanas datums nav zināms. Spasim dokumentētā debija notika Ilinoisas Universitātē 1974. gadā. Spēle bija rudimentārs kosmosa lidojuma simulators, kas tika spēlēts no 1.personas skatpunkta. Tā bija atšķirīga no mūsdienu pirmās personas šaujamspēlēm, izmantojot vienkāršu lauciņu balstītu kustību, kur spēlētājs var pārvietoties tikai no laukuma uz laukumu, un pagriezties 90 grādos. Spasim noveda pie detalizētākiem kaujas lidojumu simulatoriem un beidzot ar tanku simulatoru, kas tika veidots ASV armijai 1970. gadu beigās. Šīs spēles nebija pieejamas patērētājiem, tomēr tikai līdz 1980. gadam, kad tanku videospēle, Battlezone, tika izlaista arkādēm. Versija, kura tika izlaista 1983. gada mājas datoriem kļuva par pirmo veiksmīgo masu tirgus spēli, kam bija 1.personas skatpunkts un 3D grafika.

Agrīnās šaujamspēles no pirmās personas skatpunkta (1987—1992)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā Atari ST datoriem izdotā MIDI Maze bija šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta. Tā norisinājās labirintā un bija līdzīga Pac-Man, izņemot to, ka bija no pirmās personas skatpunkta. Spēle bija unikāla, jo to caur MIDI saskarni varēja spēlēt tīkla daudspēlētāju režīmā ilgi pirms spēlēšana Internetā kļuva par ierastu lietu.

Arkāžu un konsoļu izstrādātāji šajā laika veica būtisku ieguldījumu žanrā attīstībā. 1988. gada videospēle, Golgo 13: Top Secret Epizode NES, demonstrēja dažādus pirmās personas šaujamspēles līmeņus un ir ievērojama ar optisko tēmēkli aprīkoto snaipera šauteni, ar ko varēja nogalināt pretiniekus lielākā attēlumā.

Kompānijas Id Software 1991. gada spēle Hovertank 3D bija staru mešanas tehnoloģiju pionieris, nodrošinot ātrāku spēlēšanu nekā 1980. gadu transportlīdzekļu simulatori. Vēlāk, tekstūru likšana tika ieviesta ar Ultima Underworld: The Stygian Abyss, 1992. gada lomu spēli, ko izveidoja Looking Glass Technologies, un kas izcēlās ar pirmās personas skatpunktu un tam laikam modernu grafisko dzini.

Popularitātes pieaugums (1992—1995)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Wolfenstein 3D nebija pati pirmā šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta, to uzskata par šī žanra īsto aizsācēju

Wolfenstein 3D (izstrādāja id Software, un izdota 1992. gadā) guva tūlītējus panākumus un parasti tiek saukta par īsto žanra aizsācēju. Tā balstījās uz iepriekšējās spēlēs attīstītu staru mešanas tehnoloģiju, lai izveidotu revolucionāru šaujamspēles šablonu, uz kuras balstās arī mūsdienu šaujamspēles no pirmās personas skatpunkta. Spēle ieviesa jaunu formulu personālo datora spēļu tirgū, kas ir veiksmīgi apvienots ar ātru tempu un ātriem refleksiem no arkādes spēlēm (piemēram, Space Invaders, Pac-Man un Altered Beast), kas nostādīja spēlētāju pret vairākiem ienaidniekiem, kas nāk arvien lielākā skaitā, ātrumā un sarežģītībā, ar pirmās personas skatpunkta tradicionālo lomu spēļu videospēlēm (piemēram, Wizardry).

1993. gadā kā izplatāmprogrammatūra izlaistā Doom pilnveidoja Wolfenstein 3D šablonu, pievienojot uzlabotas tekstūras, mainīgu augstumu (piemēram, kāpnes, pa kurām spēlētājs var kāpt) un gaismas efektus, piemēram, mirgojošas gaismas un pilnībā tumšas telpas, radot ticamāku 3D vidi nekā Wolfenstein 3D vienkāršotajos līmeņos. Doom ļāva arī piedalīties konkurējošās spēlēs starp vairākiem dalībniekiem jeb tā saucamajos deathmatches

3D grafikas attīstība (1995—1999)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā Sega konsolei 32X izlaida Metal head, kas bija šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta, kas izmanto pilnībā teksturētas, 3D poligonālās grafikas. Tajā pašā gadā Exact izlaida Sharp X68000 videospēli Geograph Seal, pilnībā 3D poligonālu šaujamspēli no pirmās personas skatpunkta, kurā bija daudz brīvdabas vides, nevis gaiteņu labirinti kā Wolfenstein 3D un daudzās citās iepriekšējās šaujamspēlēs no pirmās personas skatpunkta.

Neilgi pēc Duke Nukem 3D izlaišanas 1996. gadā, id Software izlaida ilgi gaidīto Quake. Tāpat kā Doom, arī Quake bija ietekmīga žanrā, ko raksturo straujas un asiņainas cīņas, bet izmanto 3D poligonālos objektus 2D spraitu vietā. Tā bija centrēta ap tiešsaistes spēlēm un piedāvāja vairākus spēļu veidus, kas joprojām atrodami mūsdienu šaujamspēlēs no pirmās personas skatpunkta.

Vislabāk pārdotā konsoles šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta bija Goldeneye 007, kas balstās uz Džeimsa Bonda filmu un tika izlaista Nintendo 64 konsolei 1997. gadā. Spēle tika slavēta par tās atmosfēru vienspēlētāja līmeņos un labi izstrādātajām daudzspēlētāju kartēm, kā arī spēju mērķēt uz precīzu ekrāna vietu, snaipera šauteni un spēju veikt šāvienus galvā, kā arī lavīšanās elementu iekļaušanu.

1998. gadā izlaistā Tom Clancy's Rainbow Six sāka taktiskās pirmās personas šaujamspēļu žanru, kaut arī tā nebija pirmā šāda veida spēle. Tā izcēlās ar komandas spēli, reālistisku dizainu un tematiku, kuras pamatā ir terorisma apkarošana, kas prasa misijas plānošanu pirms izpildes, un spēlē ar vienu trāpījumu dažreiz pietika, lai cilvēku nogalinātu. 1999. gadā izlaistā Medal of Honor sāka Otrā pasaules kara pirmās personas šaujamspēļu izplatību.

Kompānijas Valve spēle Half-Life tika izlaista 1998. gadā, balstoties uz Quake grafisko tehnoloģiju. Lai arī sākotnēji tai netika prognozēti lieli panākumi, tā kļuva nebijuši komerciāli veiksmīga. Kaut arī iepriekšējās šaujamspēlēs no pirmās personas skatpunkta bija salīdzinoši vājš sižets, Half-Life bija spēcīgs stāstījums; spēle nepiedāvāja filmiņas, bet vienmēr saglabāja pirmās personas skatpunktu. Tajā parādījās jaunievedumi, piemēram, sabiedrotie (piedāvāts nedaudz agrāk, piemēram, Strife). Half-Life tika slavēta par tā mākslīgo saprātu, ieroču izvēli un uzmanību detaļām un, kopā ar tās turpinājumu Half-Life 2 (izlaists 2004. gadā), tiek pastāvīgi minēta kā viena no labākajiem piemēriem žanrā.[nepieciešama atsauce]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]