Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1216. gada karagājienu uz Hariju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Hariju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1216. gada karagājiens uz Hariju
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens caur Sakalu virzījās uz Hariju (kartē - HARJU).
Datums1216. gada augusts
VietaHarija
IznākumsKrustneši izpostīja Harijas ciemus. Sapulcinātais igauņu karaspēks nolēma neuzsākt kauju ar iebrucējiem.
Karotāji
Harijas zemju karaspēksZobenbrāļu ordenis,
krustneši no Vācijas
,
Livonijas bīskapijas vasaļi
līvu un letu karavīri
Komandieri
Harijas novadu vecākieIgaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas, ordeņa mestrs Folkvīns,
līvu un letu zemju vecākie
Zaudējumi
daudz nogalināto

1216. gada karagājiens uz Hariju notika 1216. gada vasarā pēc Igaunijas pirmās sadalīšanas. Tajā piedalījās Igaunijas un Livonijas bīskapu sabiedrotie līvi un leti, un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur jau iepriekšējos gados kristīto Sakalas zemi, kur par pavadoņiem tika paņemti šīs zemes vecākie. Četrās dienās tika nopostīta Igaunijas vidienē esošā Harijas zeme.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]