Piuska

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Piuska, saukta arī par pileolusu, ir Romas katoļu Baznīcas un Anglikāņu Baznīcas tradicionāls galvassegu veids, ko nēsā klēra garīdznieki.

Tā ir mīksta auduma, cieši pieguļoša galvai cepure, kas sastāv no astoņiem auduma segmentiem, kuri sašūti kopā un to vidū cepures augšpusē ir maza cilpiņa. Vizuāli tā atgādina ebreju rabīnu galvassegas. Piusku vēsturiski sāka izmantot tonzūru jeb matu apgriešanas rituālu saņēmušiem garīdzniekiem, kas nereti atradās vēsās un mitrās dievnamu un klosteru telpās, lai to galvas pasargātu no aukstuma. Vēlāk visi ordinēti garīdznieki sāka nēsāt piusku kā obligātu liturģiskā tērpa sastāvdaļu. Mūsdienās piusku reti izmanto priesteri un diakoni, izņēmums ir tikai ordeņu kārtas mūki, kas piusku paveidu brūnā krāsā mēdz nēsāt galvenokārt galvas sasildīšanai, tāpēc viņu galvassegas ir veidotas no biezāka materiāla. To vidū ir minami trapistu, benediktīniešu un franciskāņu mūki.

Piusku krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piuskas krāsa parāda garīdznieka pakāpi Baznīcas hierarhijā.

Piusku lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piuskas nēsā bīskapi, kardināli un pāvests dievkalpojumu un Svētās Mises laikā[2], noņemot to tikai Euharistiskā Kanona laikā un novietojot to vienkārši uz altāra vai speciāla paaugstinājuma — fungelīnas, kas atrodas uz altāra. Nēsājot bireti vai mitru, piuska vienmēr atrodas zem tām.

Piusku attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]