Plantācija

Plantācija ir liels lauksaimniecības uzņēmums, kurā regulāri nodarbina algotu darbaspēku un kurā audzē kultūraugus pārdošanai.

Vēsture

Sākotnēji plantāciju lauksaimniecība bija saistīta ar verdzību. 15. gadsimtā Venēcijas un Dženovas Republikas pirmās izveidoja plantācijas Vidusjūras salās, kur strādāja vergi, un vēlāk šī sistēma tika veiksmīgi izmantota Rietumindijā, Brazīlijā un ASV dienvidos.

Pirmie vergi britu kolonijās Amerikā bija baltie, starp tiem bija sodīti noziedznieki (lielākoties dumpinieki) un "algotie kalpi" (nabadzīgi cilvēki, kuri piekrita vairākus gadus strādāt kā vergi apmaiņā pret pārcelšanos uz Ameriku). Pēc tam plantācijās sāka masveidā izmantot no Āfrikas ievesto melnādaino vergu darbu. Līdz 19. gadsimta pirmajai pusei vergu plantācijas ASV dienvidos kļuva par galveno kokvilnas piegādātāju pasaules tirgum, bet vergu plantācijas Dienvidamerikā (britu un franču Vestindijā, Kubā, Brazīlijā) — par cukura piegādātāju.

Pēc verdzības atcelšanas 19. gadsimtā ASV un citās koloniālajās valdībās Amerikā vergu plantācijas aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plantācija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)