Kultūraugi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.[1] Tos audzē un ievāc peļņas vai iztikas nolūkos.[2] Cilvēka vajadzībām tiek izmantotas atsevišķas novāktas kultūraugu daļas, kā arī attīrīta (lobīta, nomizota utt.) raža. Lielāko daļu kultūraugu audzē lauksaimniecībā vai akvakultūrā. Par kultūraugiem dažkārt mēdz saukt arī makroskopiskās sēnes vai aļģes.

Jaunās pasaules domesticētie augi

Lielākā daļa kultūraugu tiek novākti kā pārtika cilvēkiem vai mājlopiem (lopbarības kultūraugi). Savvaļas augus, ko ievāc cilvēka vajadzībām (tostarp intensīvā vākšana, piemēram, žeņšeņs), nepieskaita kultūraugiem.

Kultūraugus izmanto arī dārzkopībā, puķkopībā un rūpniecībā. Dārzkopības kultūraugi ietver, piemēram, augļu kokus. Puķkopībā kultūraugi ir telpaugi, puķu dārzos izmantojamie ziedošie augi, griezto ziedu ieguvei izmantojamie augi. Rūpnieciskie kultūraugi tiek izmantoti apģērbu ražošanā (šķiedru kultūraugi), biodegvielai (enerģijas kultūraugi, aļģu degvielai), vai medicīnā (ārstniecības augi).

Dzīvniekus un mikroskopiskus organismus (sēnītes, baktērijas vai vīrusus) arī mēdz audzēt cilvēka vajadzībām. Dzīvniekus, kas audzēti cilvēku vai citu mājdzīvnieku patēriņam, sauc par mājlopiem, bet mikrobus — par mikrobioloģiskajām kultūrām. Mikrobi parasti netiek audzēti pašai pārtikai, bet tie tiek izmantoti, lai uzlabotu pārtiku (piemēram, ražojot citronskābi, raudzējot jogurtu, sojas mērci vai skābējot kāpostus).

Svarīgi pārtikas kultūraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūraugu nozīme ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona. Pasaulē visbiežāk cilvēku pārtikai tiek izmantoti šādi kultūraugi (2013 gada. rādītāji kcal/pers./diena doti iekavās): rīsi (541 kcal), kvieši (527 kcal), cukurniedres un citi cukura kultūraugi (200 kcal), kukurūza (147 kcal), sojas pupu eļļa (82 kcal), citi dārzeņi (74 kcal), kartupeļi (64 kcal), palmu eļļa (52 kcal), manioka (37 kcal), pākšaugi (37 kcal), saulespuķu eļļa (35 kcal), rapsis un sinepju eļļa (34 kcal), citi augļi (31 kcal), sorgo (28 kcal), prosa (27 kcal), zemesrieksti (25 kcal), pupas (23 kcal), saldie kartupeļi (22 kcal), banāni (21 kcal), dažādi rieksti (16 kcal), sojas pupiņas (14 kcal), kokvilnas sēklu eļļa (13 kcal), zemesriekstu eļļa (13 kcal). Ievērojiet, ka daudzi no globāli šķietami nelielajiem kultūraugiem ir ļoti nozīmīgi kādā citā reģionā. Piemēram Āfrikā dominē saknes un bumbuļi ar 421 kcal / pers / dienā, bet sorgo un prosa attiecīgi 135 kcal un 90 kcal.[3]

Kultūraugu žāvēšana Pendžābā

Attiecībā uz saražoto svaru, vissvarīgākie ir šādi kultūraugi (pasaules produkcija tūkstošos metrisko tonnu):[4]

Kultūraugs 2000 2013
Cukurniedres 1 256 380 1 877 110
Kukurūza 592 479 1 016 740
Rīsi 599 355 745 710
Kvieši 585 691 713 183
Kartupeļi 327 600 368 096

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2001, 368. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
  2. «Dictionary by Merriam-Webster: America's most-trusted online dictionary» (angļu). Skatīts: 2017-12-02.
  3. «Food Supply - Crops Primary Equivalent». www.fao.org. Skatīts: 2017-12-02.
  4. FAO statistical pocketbook 2015 : world food and agriculture. Rome. ISBN 9789251088029. OCLC 973227314.