Polka

Vikipēdijas lapa

Polka ir deja un deju mūzikas žanrs, kas radies 19. gadsimtā Bohēmijā, tagad Čehijā. Lai gan polka ir saistīta ar Čehijas kultūru, tā ir populāra visā Eiropā un Amerikā.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polkas ritms

Tiek uzskatīts, ka termins polka, kas apzīmē šo deju, cēlies no čehu valodas vārdiem "pulka", kas nozīmē "pussolis", un "polka", kas nozīmē "poļu sieviete".[1] Čehu kultūras vēsturnieks Čeneks Zībrts šo terminu attiecina uz čehu valodas vārdu půlka (puse), kas attiecas gan uz taktsmēru 2/4, gan arī dejas lēciena soli.[2] 1840. gadu sākumā šis vārds tika plaši ieviests lielākajās Eiropas valodās.[1]

Izcelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polkas deja

Pirmo reizi stāsts par polkas izcelsmi parādījās 1844. gadā izdevumā Bohemia,[3] kurā dejas izgudrošana piedēvēta jaunai bohēmietei Annai Slezakovai. Mūzikas skolotājs Jozefs Neruda 1830. gadā pamanījis, ka viņa neparastā veidā dejo pie vietējās tautasdziesmas Strýček Nimra koupil šimla jeb "Tēvocis Nimra nopirka baltu zirgu". Deju tālāk izplatīja Neruda, kurš melodiju pierakstīja uz papīra un mācīja to dejot citiem jauniešiem.[2] Dažās versijās par šīs polkas rašanos pirmo reizi polka tika dejota Hradeckrālovē, savukārt citas apgalvoja, ka tas noticis Labskas Tīnicas ciemā.[4] Vēsturnieki uzskata, ka polka attīstījās kā ātrāka valša versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimta vidū saista ar romantisma kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju.[5]

Līdz 1835. gadam šī deja bija izplatījusies Prāgas ballēs. No turienes līdz 1839. gadam tā izplatījās klasiskās mūzikas centrā Vīnē,[6] un 1840. gadā Prāgas deju pasniedzējs Johāns Rābs to ieviesa Parīzē. Parīzē to tik labi uzņēma, ka tās popularitāti sāka dēvēt par "polkamāniju".[3][7] 1844. gadā deja drīz vien izplatījās Londonā, kur to uzskatīja par ļoti modernu, un tā tika ievesta arī Amerikā.[3] Līdz pat 19. gadsimta beigām tā bija populāra balles deja Amerikā, īpaši strauji pieaugošo Centrālās, Ziemeļu un Austrumeiropas imigrantu grupu vidū.[8]

Bez oriģinālās čehu polkas, kas joprojām ir galvenā deja visās Čehijas svinīgajās vai lauku ballēs, ir arī dažādi mūsdienu polkas stili.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 "polka, n.". Oxford University Press. (accessed 11 July 2012).
  2. 2,0 2,1 Čeněk Zíbrt. Jak se kdy v Čechách tancovalo: dějiny tance v Čechách, na Moravě, ve Slezsku a na Slovensku, z věků nejstarších až do nové doby se zvláštním zřetelem k dějinám tance vůbek. Se 136 vyobrazeními. F. Šimáček, 1895.
  3. 3,0 3,1 3,2 Andrew R. Martin, Matthew Mihalka Ph.D. Music around the World: A Global Encyclopedia [3 volumes]: A Global Encyclopedia (angļu). ABC-CLIO, 2020-09-08. ISBN 978-1-61069-499-5.
  4. MARCH, RICK; Blau, Dick (2015). "Polka Heartland: Why the Midwest Loves to Polka". The Wisconsin Magazine of History 99 (1): 50–53. ISSN 0043-6534. JSTOR 26389332.
  5. Livia Gershon. «The Rebellious, Scandalous Origins of Polka». JSTOR Daily (en-US), 2020-02-10. Skatīts: 2022-09-28.
  6. «History of polka». www.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. februāris. Skatīts: 2011. gada 24. marts. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  7. "Polkamania ... has raged very fiercely amongst us, indeed all over London this year." Letter by E. J. Knox,14 August 1844: quoted in A. E. Blake, Memoirs of a Vanished Generation ..., London (1909) viii, 217
  8. March, Richard (2019-06-01). "American Polka in the Media: From Next to Nothing to 24/7" (en). Transatlantica. Revue d'études américaines. American Studies Journal (1). doi:10.4000/transatlantica.14042. ISSN 1765-2766.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]