Prāga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Prāga
Praha
valsts galvaspilsēta
Prāga
Karogs: Prāga
Karogs
Ģerbonis: Prāga
Ģerbonis
Prāga (Čehija)
Prāga
Prāga
Koordinātas: 50°05′N 14°25′E / 50.083°N 14.417°E / 50.083; 14.417Koordinātas: 50°05′N 14°25′E / 50.083°N 14.417°E / 50.083; 14.417
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Dibināta ap 870. gadu
Administrācija
 • Mērs Adriana Krnácová
Platība
 • valsts galvaspilsēta 496 km2
Augstums 399 m
Iedzīvotāji (2015)
 • valsts galvaspilsēta 1 259 079
 • aglomerācija 2 156 097
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1xx xx
Mājaslapa praha.eu
Prāga Vikikrātuvē

Prāga (čehu: Praha) ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Prāgas administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,25 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,15 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Čehijas lielākā pilsēta un 15. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Pieder pie attīstītākajiem Centrālās un Austrumeiropas valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES.

Pilsēta ir ar lieliski saglabātu vēsturisko centru un kopš 1992. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Prāga ir populārs tūrisma galamērķis un 2011. gadā to apmeklēja kā 4,4 miljoni ārvalstu tūristu. 2014. gadā Prāga ierindojās TripAdvisor sarakstā kā piecpadsmitais labākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet 2015. gadā tā tika iekļauta piektajā vietā.[1] Prāga ir piektais populārākais tūrisma galamērķis Eiropā pēc Londonas, Parīzes, Stambulas un Romas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784.gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas — Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.

Ap 870. gadu uzcēla pirmo Prāgas pili, bet 1085. gadā pilsēta kļuva par Bohēmijas karaļu rezidenci.

1346. gadā sāka valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļuva par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348. gadā nodibināja Kārļa Universitāti, kas bija pirmā universitāte Centrāleiropā. Prāga tajā laikā bija trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāka būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, tajā starpā Kārļa tiltu un Sv. Vita katedrāli.

1378. gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415. gadā, 1419. gadā notika Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievadīja Husītu karu sākumu.

1526. gadā Prāga nokļuva Hābsburgu monarhijas sastāvā. 1583. gadā par Svētās Romas imperatoru ievēlēja Rūdolfu II un pilsēta otrreiz kļuva par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.

1618. gadā notika Otrā Prāgas defenestrācija, kas bija Trīsdesmitgadu kara tiešais iemesls. Prāga vairākkārt okupēja (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) armijas, kas pārtrauca Prāgas "zelta laikmetu".

Pēc Pirmā pasaules kara Prāga kļuva par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938. gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupē Sudetu apgabalu, bet 1939. gadā Vācija okupēja visu Čehiju. 1942. gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalināja Reinhardu Heinrihu, tuvojoties Padomju armijai, 1945. gadā Prāgā sākas sacelšanās.

1948. gadā varu sagrāba komunisti. 1968. gadā Prāga bija galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969. gada 19. janvārī čehu students Jans Palahs Vāclavas laukumā veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.

1989. gadā Prāga bija Samta revolūcijas centrs. 1993. gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļuva par Čehijas galvaspilsētu. 2002. gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītajos plūdos.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prāgas iedzīvotāju skaits

Gads Iedzīvotāji
1230 apm. 3-4000
1370 apm. 40 000
1600 apm. 60 000
1804 76 000
1837 105 500
1850 118 400 (157 200)
1880 162 300 (314 400)
Gads Iedzīvotāji
1900 201 600 (514 300)
1925 718 300
1950 931 500
1980 1 182 800
1998 1 193 300
2001 1 169 100
2005 1 173 000
2007 1 194 407

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prāgā dzimuši:

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]