Premonstrieši

Premonstrieši jeb norbertieši ir mūku ordenis, kuru 1120. gadā dibināja Sv. Norberts ar augustīniešu regulu. Ordeņa nosaukums cēlies no ordeņa izcelsmes klostera Praemonstratum, tas ir, Pratum monstratum - "(no debesīm) rādītā pļava", franciski - Premontrē (Prémontré), kurš atrodas Kusī (Coucy) mežā pie Reimsas. Kad 1126. gadā Romas pāvests apstiprināja ordeni, tam bija jau astoņi klosteri. Darbodamies misijas darbā, galvenokārt vendu apgabalos, premonstrieši skaitliski pieauga un izplatījās, viduslaiku beigās tiem bija ap 600 patstāvīgu nometņu 30 iecirkņos.

Premonstriešu ordenis aktīvi iesaistījās arī zemgaļu kristīšanas misijā pēc tam, kad 1228. gada 11. decembrī pāvests Gregorijs IX atļāva Zemgales bīskapam Lambertam no Solrē izraudzīt savam misijas darbam vienu domkungu un vienu laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa vācu zemēs. Ordeņa pozīcijas Livonijā vēl vairāk nostiprinājās, kad 1229. gadā Magdeburgas domkungu, premonstriešu ordeņa locekli Nikolaju fon Nauenu ievēlēja par Rīgas bīskapu. Zemgales bīskapijas kapitulam Mežotnē pāvests piešķīra premonstriešu ordeņa satversmi.

Trīspadsmitā gadsimta beigās premonstriešu stingrā kārtība atslāba. Dažādu reformu mēģinājumu iznākumā 1630. gadā izstrādāja jaunus statūtus, kas pārveidoja ordeņa tradīcijas jezuītu dievbijības un restaurācijas katolicisma garā.

Mūsdienās ordeni pārvalda Premontrē klostera abats un ģenerālkapituls, kas sākumā ik gadus, vēlāk ik pa trim gadiem, un bieži arī vēl retāk sanāca Premontre klosterī. Ordeņa locekļi sadalās kanoniķos, kleriķos, novičos un laju brāļos. Ordeņa locekļu tērps gatavots no baltas vilnas. Sv. Norberts nodibināja arī savā laikā diezgan izplatīto premonstriešu sieviešu ordeni, kas sākotnēji dibināja savas nometnes vīriešu klosteru tuvumā un bija no tiem atkarīgas, vēlāk sāka veidot patstāvīgus sieviešu klosterus. Premonstriešiem ir arī savs terciāriešu ordenis.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Premonstrieši

Ordeņa mājaslapa (angliski)