Sv. Silosa Dominiks tronī kā abats Abats (latīņu : abbas Romas katoļu baznīcas goda tituls, kuru no 5. gadsimta piešķīra katoļu vīriešu klosteru (abatiju ) priekšniekiem. Francijā vēlāk par abatiem sāka dēvēt katoļu garīdzniekus .
Benediktiešu vai Augustīniešu klostera (abatijas ) vadītājs abats vai vadītāja — abate. Abats nēsā mitru un gana zizli , Abate gana zizli , gredzenu un krustu . Sava ordeņa ietvaros viņiem ir bīskapiem līdzīgas administratīvās pilnvaras .
Jaunākie katoļu ordeņi lieto priora jeb priekšnieka titulu .
Bertolds — cisterciešu ordeņa Lokumas klostera abats, iecelts par Ikšķiles bīskapu. 1198. gadā nogalināts kaujā pie Rīgas kalna ar lībiešiem .Teoderihs no Turaidas — cisterciešu ordeņa mūks, pirmais Daugavgrīvas klostera abats (1202—1211), vēlāk Igaunijas bīskaps. 1219. gadā nogalināts kaujā pie Lindanises ar igauņiem .Bernhards no Lipes — cisterciešu ordeņa mūks, otrais Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), vēlāk Sēlijas bīskaps . 1223. gada pavasarī viņš vadīja karagājienu uz Sakalu , pēc atgriešanās no kura viņš mira savā rezidencē.Roberts — cisterciešu ordeņa mūks, trešais Daugavgrīvas klostera abats (1218—1224).Lībekas Arnolds — benediktiešu ordeņa abats, kurš ir sarakstījis "Slāvu hroniku", kurā ir arī ziņas par Līvzemes kristīšanu līdz 1210. gadam.Stādes Alberts (1195—1238) — abats Vācijā , kurš no krustnešiem bija ieguvis vērtīgas ziņas par Līvzemi , ko pēc tam izmantoja, rakstot "Pasaules hroniku".Sofija Šarlote (1651—1728) — hercoga Jēkaba meita, Kurzemes princese, vēlāk Herfordas klostera abate Vestfālenē .
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abats.
