Prespas ezers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prespas ezers
Lake Prespa Albania.jpg
Prespas ezera ainava
Ohrid prespa nasa.jpg
Ohridas un Prespas (dienvidaustrumos) ezeru satelītaina
Atrodas Karogs: Albānija Albānija
Karogs: Grieķija Grieķija
Karogs: Maķedonija Maķedonija
Koordinātas 40°54′N 21°2′E / 40.900°N 21.033°E / 40.900; 21.033Koordinātas: 40°54′N 21°2′E / 40.900°N 21.033°E / 40.900; 21.033
Platība 273 km2
Lielākais garums 34 km
Lielākais dziļums 54 m
Augstums v.j.l. 853 m
Baseina valstis Albānija, Grieķija,
Maķedonija
Prespas ezers (Albānija)
Prespas ezers
Prespas ezers
Prespas ezers (Greece)
Prespas ezers
Prespas ezers
Prespas ezers (Maķedonija)
Prespas ezers
Prespas ezers
Prespas ezers Vikikrātuvē

Prespas ezers ir divi saldūdens ezeri Balkānos Albānijas, Grieķijas un Maķedonijas Republikas robežu krustpunktā. Visaugstāk novietotie tektoniskas izcelsmes ezeri Balkānos. Lielais Prespas ezers atrodas 150 m augstāk nekā 10 km attālais Ohridas ezers un pa pazemes tukšumiem kaļķakmens masīvā uz Ohridas ezeru notiek ūdens noplūde no Prespas ezera. Pieder pie planētas senākajiem ezeriem, ezera vecums pārsniedz 2 miljonus gadu. Pastāvēšanas laikā ezers vairākkārt ir bijis bez ūdens. Ezeros dzīvo daudz endēmu sugu. Endēmas ir arī 7 no 12 ezeros sastopamajām zivju sugām. Ezerus ielenc augsti kalni.

No 273 km² kopplatības 190 km² atrodas Maķedonijas Republikā, 84,8 km² — Grieķijā un 38,8 km² — Albānijā. Izšķir Lielo Prespas ezeru (273 km²; grieķu: Μεγάλη Πρέσπα, maķedoniešu: Преспанско Езеро, albāņu: Liqeni i Prespes), kas atrodas visu triju valstu robežās un Mazo Prespas ezeru (47,4 km²; grieķu: Μικρή Πρέσπα, albāņu: Prespa e Vogël), kas ir tikai Grieķijas (lielākā daļa) un Albānijas robežās.

Grieķijas pusē Prespas ezeru reģions bija ilgstoši mazapdzīvots, nedrošs reģions. Iekļūšanai bija nepieciešamas īpašas atļaujas. Grieķijas pilsoņu kara laikā šeit notika intensīvas kaujas un rezultātā daudzi vietējie iedzīvotāji reģionu pameta. 1970. gados reģionu sāka reklamēt kā tūrisma objektu

Reģionā ir daudz retas faunas un floras, ziemeļrietumu krastam piekļaujas Galičicas nacionālais parks (Maķedonijā), dienvidaustrumu — Prespas nacionālais parks (Grieķijā).

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. gadsimtā bulgāri uz Ajosahilas salas Mazajā Prespas ezerā (tagadējās Grieķijas teritorija) uzcēla cietoksni un Svētā Ahila baznīcu. Uz salas atrodas arī senākas būves. Savukārt Lielajā Prespas ezerā (Maķedonijas teritorijā) uz Golemgradas sala atrodas 14. gadsimtā celtā Svētā Pētera klostera drupas. Ezera Maķedonijas krastā, Kurbinovo ciemā, atrodas Svētā Jura baznīca, kurā ir izcilas 1191. gada freskas. Abu ezeru stāvkrastu klintīs ir vientuļnieku celles, kurām var piekļūt praktiski tikai alpīnisti.

Mazā Prespas ezera Albānijas krastā netālu no Treni ciemata atrodas alu apmetne un nocietinājumi, kā arī Trajāna laiku cietoksnis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]