Albāņu valoda

Vikipēdijas lapa
Albāņu valoda
shqip 
Izruna: IPA: [ʃcip]
Valodu lieto: Albānijā, Kosovā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Grieķijā, Melnkalnē, Itālijā 
Reģions: Balkānu pussala, Dienvideiropa
Pratēju skaits: 7,5 miljoni
Valodu saime: indoeiropiešu valodas
 Albāņu valoda
 
Rakstība: latīņu alfabēts (albāņu ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:
Minoritātes valoda:
Regulators: Albānijas Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu sekcija
Valodas kodi
ISO 639-1: sq
ISO 639-2: alb (B)  sqi (T)
ISO 639-3: dažādi:
sqi — albāņu valoda
aln — gegu dialekts
aae — arberešu valoda
aat — arvanitika
als — tosku dialekts 
Albāņu valodas dialektu izplatības areāli

Albāņu valoda (gjuha shqipe, izrunā: [ˈɟuha ˈʃcipɛ]) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos. Oficiālā valsts valoda Albānijā, Kosovā, viena no valsts valodām Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē. Albāņu valodā runā arī albāņu diaspora Grieķijā, Itālijā un citur pasaulē, kopā ap 7,5 miljoniem cilvēku.

Par albāņu valodas vietu indoeiropiešu valodu saimē ir bijušas daudzas diskusijas. Viena no tām apgalvo, ka šī valoda radusies no ilīriešu valodas — vienas no senajām Balkānu pussalas valodām. Tomēr pētījumi rāda, ka ilīriešu valodai ir daudz kopīga ar romāņu valodām un ķeltu valodām, kamēr albāņu valoda fonētiski un morfoloģiski ir tuvāka slāvu valodām, indoirāņu valodām un armēņu valodai. Vēl tiek pieļauts, ka albāņu valoda varētu būt cēlusies no dākiešu valodas. Albāņu valodā ir daudz aizguvumvārdu no latīņu valodas, grieķu valodas, turku valodas un slāvu valodām.

Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albāņu valodai izšķir vairākus dialektus — gegu dialektu (galvenokārt Albānijas ziemeļos un Kosovā), tosku dialektu (Albānijas dienvidos), arberešu valodu (Itālijā) un arvanitiku (Grieķijā).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Huld, Martin E. Basic Albanian Etymologies. Columbus, OH : Slavica Publishers, 1984.
  • Mallory, J.P. and D.Q. Adams. Encyclopedia of Indo-European Culture. London : Fitzroy Dearborn, 1997.
  • Martin Camaj. Albanian Grammar. Wiesbaden : Otto Harrassowitz.
  • Orel, Vladimir. A Concise Historical Grammar of the Albanian Language: Reconstruction of Proto-Albanian. Leiden : Brill, 2000.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]