Prespas ezers
| Prespas ezers | |
|---|---|
 Prespas ezera ainava | |
 Ohridas un Prespas (dienvidaustrumos) ezeru satelītaina | |
| Atrodas |
 Albānija Grieķija Ziemeļmaķedonija |
| Koordinātas | 40°54′N 21°2′E / 40.900°N 21.033°EKoordinātas: 40°54′N 21°2′E / 40.900°N 21.033°E |
| Platība | 273 km2 |
| Lielākais garums | 34 km |
| Lielākais dziļums | 54 m |
| Augstums v.j.l. | 853 m |
| Baseina valstis |
Albānija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija |
  Prespas ezers  Prespas ezers  Prespas ezers | |
 Prespas ezers Vikikrātuvē | |
Prespas ezers ir divi saldūdens ezeri Balkānos Albānijas, Grieķijas un Ziemeļmaķedonijas robežu krustpunktā. Visaugstāk novietotie tektoniskas izcelsmes ezeri Balkānos. Lielais Prespas ezers atrodas 150 m augstāk nekā 10 km attālais Ohridas ezers un pa pazemes tukšumiem kaļķakmens masīvā uz Ohridas ezeru notiek ūdens noplūde no Prespas ezera. Pieder pie planētas senākajiem ezeriem, ezera vecums pārsniedz 2 miljonus gadu. Pastāvēšanas laikā ezers vairākkārt ir bijis bez ūdens. Ezeros dzīvo daudz endēmu sugu. Endēmas ir arī 7 no 12 ezeros sastopamajām zivju sugām. Ezerus ielenc augsti kalni.
No 273 km² kopplatības 190 km² atrodas Ziemeļmaķedonijas Republikā, 84,8 km² — Grieķijā un 38,8 km² — Albānijā. Izšķir Lielo Prespas ezeru (273 km²; grieķu: Μεγάλη Πρέσπα, maķedoniešu: Преспанско Езеро, albāņu: Liqeni i Prespes), kas atrodas visu triju valstu robežās un Mazo Prespas ezeru (47,4 km²; grieķu: Μικρή Πρέσπα, albāņu: Prespa e Vogël), kas ir tikai Grieķijas (lielākā daļa) un Albānijas robežās.
Grieķijas pusē Prespas ezeru reģions bija ilgstoši mazapdzīvots, nedrošs reģions. Iekļūšanai bija nepieciešamas īpašas atļaujas. Grieķijas pilsoņu kara laikā šeit notika intensīvas kaujas un rezultātā daudzi vietējie iedzīvotāji reģionu pameta. 1970. gados reģionu sāka reklamēt kā tūrisma objektu
Reģionā ir daudz retas faunas un floras, ziemeļrietumu krastam piekļaujas Galičicas nacionālais parks (Ziemeļmaķedonijā), dienvidaustrumu — Prespas nacionālais parks (Grieķijā). 2018. gada 17. jūnijā Grieķijas pierobežas ciemā Psaradesā Maķedonijas Republikas un Grieķijas ārlietu ministri parakstīja Prespas vienošanos par Maķedonijas Republikas nosaukuma maiņu, un tā tika pārdēvēta par Ziemeļmaķedonijas Republiku.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]10. gadsimtā bulgāri uz Ajosahilas salas Mazajā Prespas ezerā (tagadējās Grieķijas teritorija) uzcēla cietoksni un Svētā Ahila baznīcu. Uz salas atrodas arī senākas būves. Savukārt Lielajā Prespas ezerā (Ziemeļmaķedonijas teritorijā) uz Golemgradas sala atrodas 14. gadsimtā celtā Svētā Pētera klostera drupas. Ezera Ziemeļmaķedonijas krastā, Kurbinovo ciemā, atrodas Svētā Jura baznīca, kurā ir izcilas 1191. gada freskas. Abu ezeru stāvkrastu klintīs ir vientuļnieku celles, kurām var piekļūt praktiski tikai alpīnisti.
Mazā Prespas ezera Albānijas krastā netālu no Treni ciemata atrodas alu apmetne un nocietinājumi, kā arī Trajāna laiku cietoksnis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prespas ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Prespas parka mājaslapa (angliski)
|