Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena ir Latvijas atceres un atzīmējamā diena decembra pirmajā svētdienā.[1] Pēc Austrumu latviešu biedrības iniciatīvas šo dienu kā atceres dienu cietušajiem Staļina represijās 20. gadsimta 30. gadu beigās apstiprināja Saeima 1998. gadā.[2]

Vēsturiskie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: NKVD "Latviešu operācija"

Represijas pret latviešiem PSRS izvērsa Lielā terora laikā. Tās tika uzsāktas līdz ar 1937. gada 23. novembrī PSRS iekšlietu tautas komisāra Nikolaja Ježova nosūtīto rīkojumu visām republiku NKVD, apgabalu un novadu NKVD pārvaldēm:

Nekavējoties savāciet, pārbaudiet un paziņojiet šādas ziņas par latviešu oficiālajām iestādēm un organizācijām republikas, novada teritorijā: līdz pēdējam laikam pastāvējušām kultūrizglītojošās biedrības "Prometejs" filiālēm; latviešu klubiem; rakstnieku biedrībām; laikrakstiem; teātriem; likvidētās akciju sabiedrības "Produkts" valdi; latviešu kolhoziem; latviešu amatnieku arteļiem un kooperatīvajiem uzņēmumiem pilsētās; kompaktām latviešu masām dažādās iestādēs, uzņēmumos, sovhozos, citos punktos; dažādiem "Osaviahim" ("Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās aizsardzības veicināšanas biedrība") tipa pulciņiem; latviešu strēlnieku biedrībām pie "Osaviahim"; dažādām latviešu mācību iestādēm; novadniecībām; latviešu grupējumiem transporta, aizsardzības un citos svarīgākajos uzņēmumos un būvēs. Paziņojiet man šo koncentrācijas punktu dislokāciju, par katru veidu norādot šo punktu skaitu atsevišķi. Izpildes termiņš — 48 stundas no telegrammas saņemšanas brīža. Reizē sagatavojiet visu šo latviešu koncentrācijas punktu vadītāju un aktīvistu, kā arī agrāk uzskaitīto latviešu spiegu, pārbēdzēju un pretpadomju aktīva, tajā skaitā visu Latvijas pavalstnieku (izņemot vēstniecību un konsulātu kalpotāju), arestus. Operāciju attiecībā pret visām šīm aktīva kategorijām paredzēts veikt vienlaikus visās republikās un apgabalos. Operācijas laiks un veikšanas kārtība jums tiks paziņota ar telegrammu pēc jūsu ziņojumiem par uzskaitītajiem kontingentiem.[3]

Kopumā etniskajā tīrīšanā no 66 843[4] latviešiem tika apcietināti 22 360 cilvēku, no kuriem nošauti 73%.[5]

Atceres dienas pieņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideju Latvijā decembra sākumā iedzīvināt atceri par NKVD "Latviešu operācijā" cietušajiem rosināja Austrumu latviešu biedrība. Tās organizētajā konferencē Genocīds pret latviešu tautu Padomju Savienībā 1997. gada 7. decembrī tika pieņemta rezolūcija Par piemiņas dienas noteikšanu latviešiem, kas gājuši bojā staļiniskā genocīda laikā Padomju Savienībā 1937.-1938. gadā. Rezolūcijā, kurā akcentēta sešdesmitgade kopš „pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu”, Saeimai lūgts izsludināt katra gada 3. decembri par sēru dienu „bojā gājušo genocīda upuru svētajai piemiņai”. 10. decembrī rezolūciju (ar pavadtekstu) kā atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Alfrēdam Čepānim saņēma Saeimas kanceleja un nodeva visām Saeimas frakcijām, pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma 1998. gada 17. jūnijā, tos prezidents izsludināja 1998. gada 8. jūlijā.[2]

Atceres dienas pieminēšana publiskajā telpā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Latvijas Sociālās atmiņas monitoringa datiem šo atceres dienu Latvijā vispār nav atzīmējuši 86,6% iedzīvotāju.[6] Nepastāv arī mediju tradīciju atceres dienas pieminēšanā,[7] krievvalodīgajā presē tā vispār netiek pieminēta.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Arhivēts 2011. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ 2,0 2,1 Likums "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"
  3. ↑ Jānis Riekstiņš. «Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS». tvnet.lv, 2004. gada 7. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.
  4. ↑ Таблица 13: Национальный состав СССР по материалам Всесоюзной переписи населения 1937 г. / Жиромская В. Б., Киселев И. Н., Поляков Ю.А., Полвека под грифом "секретно": Всесоюзная перепись населения 1937 года. – Наука: Москва, 1996., 86. lappuse.
  5. ↑ «Lielais terors pret «mazajiem latviešiem»». Jānis Riekstiņš. 2007.01.06. Skatīts: 2013.05.30.
  6. ↑ Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska. Latvijas sociālās atmiņas monitorings. Ziņojums nr. 1. Rīga : Latvijas Universitāte, 2013. 33. lpp.
  7. ↑ «Par ko tad šodien sērojam, latvieši?». Andris Saulītis. 2012.12.02. Skatīts: 2013.05.31.
  8. ↑ Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Laura Uzule, Andris Saulītis. Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā. Rīga : Mansards, 2012. 43. lpp. ISBN 978-9934-8194-2-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pret_latviešu_tautu_vērstā_totalitārā_komunistiskā_režīma_genocīda_upuru_piemiņas_diena&oldid=3894851"