NKVD "Latviešu operācija"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
PSKP Centrālās komitejas 1938. gada 31. janvāra lēmums līdz 15. aprīlim pagarināt NKVD nacionālās operācijas poļu, latviešu, vācu, igauņu, somu, grieķu, irāņu, harbiniešu, ķīniešu un rumāņu "spiegu-diversantu kontingenta" sagrāvei ar Josifa Staļina, Vjačeslava Molotova, Lazara Kaganoviča, Klimenta Vorošilova, Anastasa Mikojana un Vlasa Čubara parakstiem

PSRS iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) "Latviešu operācija" (krievu: Латышская операция) bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920. gada, visi Latvijas pavalstnieki, izņemot diplomātisko iestāžu darbiniekus, un citi latvieši, kuri tika turēti aizdomās par spiegošanu, diversijām, pretpadomju un nacionālistisku darbību. Ir saglabājušās dati par vairāk kā 22 tūkstošiem 1937.—1938. gadā apcietinātajiem un notiesātajiem latviešiem, zināms, ka no viņiem 16 573 ir nošauti un apglabāti masu kapos dažādās PSRS vietās.[1]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1937. gada 21. janvārī PSRS iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs ziņojumā Staļinam norādīja, ka NKVD Valsts drošības galvenā pārvalde atklājusi un likvidējusi "latviešu kontrrevolucionāro organizāciju" ar Latvijas komunistiskās partijas biedriem un politemigrantiem tajā.

1937. gada 24. maijā no partijas izslēdza PSRS TKP priekšsēdētāja vietnieku Jāni Rudzutaku un viņa lietu nodeva NKVD, kas viņu 25. jūnijā apcietināja. 1937. gada 9. jūnijā latviešu grāmatnīca Ļeņingradā saņēma "Prometeja" izdevniecības norādījumu izņemt no apgrozības tautas ienaidnieku Linarda Laicena un Roberta Eidemaņa grāmatas. 1937. gada 20. jūnijā Maskavas pilsētas Frunzes rajona slepenā daļa pieprasīja divu dienu laikā iesniegt ziņas par "Prometeja" izdevniecības darbinieku skaitu, viņu adreses, tālruņu numurus, viņu politiskos un darba raksturojumus. 22. jūnijā apcietināja CK propagandas daļas vadītāja vietnieku Vili Knoriņu, kas bija it kā Staļina uzrakstītā "VK(b)P vēstures Īsā kursa" autors. 16. jūlijā PSRS TKP pieņēma lēmumu Nr. 1129 par izdevniecības "Prometejs" likvidēšanu un NKVD apcietināja tās valdes priekšsēdētāju Jūliju Daniševski, bet 1937. gada oktobrī apcietināja arī Kominternes Latsekcijas un "Prometeja" bijušo darbinieku ģimenes.[2]

Akcijas sagatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gada 23. novembrī Nikolajs Ježovs visām republiku NKVD, apgabalu un novadu NKVD pārvaldēm nosūtīja rīkojumu:

Nikolajs Ježovs.

Nekavējoties savāciet, pārbaudiet un paziņojiet šādas ziņas par latviešu oficiālajām iestādēm un organizācijām republikas, novada teritorijā: līdz pēdējam laikam pastāvējušām kultūrizglītojošās biedrības "Prometejs" filiālēm; latviešu klubiem; rakstnieku biedrībām; laikrakstiem; teātriem; likvidētās akciju sabiedrības "Produkts" valdi; latviešu kolhoziem; latviešu amatnieku arteļiem un kooperatīvajiem uzņēmumiem pilsētās; kompaktām latviešu masām dažādās iestādēs, uzņēmumos, sovhozos, citos punktos; dažādiem "Osaviahim" ("Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās aizsardzības veicināšanas biedrība") tipa pulciņiem; latviešu strēlnieku biedrībām pie "Osaviahim"; dažādām latviešu mācību iestādēm; novadniecībām; latviešu grupējumiem transporta, aizsardzības un citos svarīgākajos uzņēmumos un būvēs. Paziņojiet man šo koncentrācijas punktu dislokāciju, par katru veidu norādot šo punktu skaitu atsevišķi. Izpildes termiņš — 48 stundas no telegrammas saņemšanas brīža. Reizē sagatavojiet visu šo latviešu koncentrācijas punktu vadītāju un aktīvistu, kā arī agrāk uzskaitīto latviešu spiegu, pārbēdzēju un pretpadomju aktīva, tajā skaitā visu Latvijas pavalstnieku (izņemot vēstniecību un konsulātu kalpotāju), arestus. Operāciju attiecībā pret visām šīm aktīva kategorijām paredzēts veikt vienlaikus visās republikās un apgabalos. Operācijas laiks un veikšanas kārtība jums tiks paziņota ar telegrammu pēc jūsu ziņojumiem par uzskaitītajiem kontingentiem.[3]

Masveida iznīcināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apcietinātie Maskavas latviešu teātra "Skatuve" direktors Roberts Bancāns, režisori Teodors Amtmanis un Ādolfs Vanadziņš un aktieri pirms nošaušanas 1938. gada 3. februārī.

Latviešu masveida iznīcināšanas sākās 1937. gada novembra beigās. Tika deklarēts, ka Maskavā un cituviet atklātas latviešu nacionālistiskās, kontrrevolucionāras trockistisko un kara sazvērnieku, spiegu un diversantu organizācijas, kas saistītas ar Latvijas un citu ārvalstu izlūkdienestiem. Par to it kā liecināja izmeklēšanas materiāli par "vadošo līdzdalību Ļeņingradas latviešu nacionālistiskajā centrā" apsūdzēto J. Gaiļa, Roberta Bauzes, Jāņa Lutera, J. Vītola, K. Laukmaņa lietās.

NKVD 1937. gada novembra beigās izdotā operatīvā pavēle paredzēja, ka ar 3. decembri vienlaikus visā PSRS bija jāapcietina visi spiegošanā, diversijās, pretpadomju darbībā aizdomās turētie latvieši, visi politiskie emigranti, latviešu iestāžu, "Prometeja", klubu, strēlnieku sekciju un citu biedrību darbinieki. Īpaša uzmanība bija jāpievērš NKVD orgānu, aizsardzības, transporta, enerģētikas uzņēmumu attīrīšanai no latviešiem. Par rezultātiem bija jāziņo ik pēc 5 dienām.

30. novembrī apcietināja Valsts teātra "Skatuve" režisorus Teodoru Amtmani un Ādolfu Vanadziņu, bet 1. decembrī apcietināja teātra direktoru KPFSR Nopelniem bagāto mākslinieku Robertu Bancānu.

No 3. līdz 16. decembrim apcietināja teātra "Skatuve" aktierus Kārli Krūmiņu, Oskaru Zēbergu, Albertu Zvaguli, Jāni Baltausi, Kārli Baltausi, Lidiju Bērziņu, Zelmu Boksbergu, Robertu Cīruli, Vili Forstmani, Andreju Oši, Mariju Leiko, Zelmu Zudragu un Augustu Krūmiņu. Visiem apcietinātajiem inkriminēja piederību latviešu nacionālistiskajai (fašistiskajai, kontrrevolucionārai, militāri kaujinieciskai, spiegošanas, diversantu vai teroristiskai) organizācijai, spiegošanu un izlūkdarbību Latvijas (vai Vācijas, Francijas, Japānas) izlūkdienestu uzdevumā, kas vērsta pret pastāvošo iekārtu. Spriedums vairumā gadījumu bija nošaušana.[2]

Uzskata, ka Staļins 1938. gada pavasarī bija plānojis organizēt trešo publisko tiesas procesu VK(b)P "labējo grupai", kas uzturējusi sakarus ar Rietumvalstu valdībām un vadījusi kontrrevolucionāro pagrīdi. Kā centrālā figūra apsūdzībā bijis PSRS Valsts plāna komitejas vadītājs Valērijs Mežlauks.[4]

Masu slepkavību vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aresti notika galvenokārt Maskavā, Ļeņingradā, Baltkrievijas, Ukrainas un Sibīrijas latviešu ciemos. Maskavā sākumā citur nogalinātos upurus apraka dažādās pilsētas kapsētās, bet kopš 1936. gada masu iznīcināšanas operācijām sāka izmantot slēgto Piemaskavas NKVD šautuvi (poligonu) Butovā un iepriekšējā NKVD priekšnieka Genriha Jagodas vasarnīcas teritoriju NKVD palīgsaimniecībā "Komunarka".

Tiesiskā izvērtēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Hruščova runas PSKP XX kongresa 1956. gadā Padomju Savienībā notika Staļina "personības kulta" laika veikto masu slepkavību izmeklēšana. Taču tika slēpts noslepkavoto skaits un tikai pēc VDK priekšnieka 1962. gada 26. decembra vēstules Nr. 3265c sāka uzrādīt īsto nāves gadu, mēnesi un dienu. Tikai Perestroikas perioda beigās 1988. gadā nogalināto tuvinieki varēja iegūt ziņas arī par viņu patiesajiem nāves apstākļiem — nošaušanu un apbedīšanu masu kapos.

Juridisko zinātņu doktore Veronika Sajadova[9] un vēsturnieks Jānis Riekstiņš "latviešu operāciju" tāpat kā pārējās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta "nacionālās operācijas" nosaukuši par "etniskām tīrīšanām"[10][3], bet Saimona Sebaga Montefjores grāmatā "Staļins: sarkanā cara galms" tām parādās apzīmējums "minigenocīds".[11]

"Latviešu operāciju" saukšanu par genocīdu gan apšauba Zviedrijas latviešu izcelsmes vēsturnieks Metjū Matīss Kots, kurš apgalvo, ka tā drīzāk bijusi PSRS vēršanās pret iespējamajiem ārvalstu spiegiem, pamatojot ar to, ka "Latviešu operācijā" kā "Latvijas spiegus" apcietināja un nogalināja ne tikai latviešus, bet arī krievus, poļus, vāciešus un ebrejus, kam bija kāda saistība ar Latviju.[12]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Н. Г. Охотин, А. Б. Рогинский. «Большой террор»: 1937–1938. Краткая хроника (специально для газеты «30 октября» 2007. № 74. С. 1, 3–7). (krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījums)
  2. 2,0 2,1 «Ruta Ozoliņa. Nacionālās operācijas. (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 2. augustā.
  3. 3,0 3,1 Jānis Riekstiņš. «Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS». tvnet.lv, 2004. gada 7. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.
  4. ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ №2 Карикатуры Межлаука Aleksandra Jakovļeva arhīvs (krieviski)
  5. Juris Ekšteins. Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā «Latvijas Avīze» 2007. gada 29. jūnijā
  6. «Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki. (no no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 2. augustā.
  7. СПИСОК ГРАЖДАН, РАССТРЕЛЯННЫХ В ЛЕНИНГРАДЕ, ВНЕ ЛЕНИНГРАДА И ВПОСЛЕДСТВИИ РЕАБИЛИТИРОВАННЫХ (ТОМ 8 «ЛМ») Archived 2012. gada 19. janvārī, at the Wayback Machine. Nošauto saraksti 8. sējumos (krieviski)
  8. «GULAGA ieslodzījumu vietu saraksts. Veidojusi biedrība "Rīgas Memoriāls"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. maijā. Skatīts: 2012. gada 2. augustā.
  9. Viesturs Sprūde. «Mēs esam jūs pieķēruši! Juriste Sajadova pēta PSRS pārkāpumus pret Latviju». Latvijas Avīze, 2016. gada 4. maijs. Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.[novecojusi saite]
  10. Elita Veidemane. «Interviju ar vēsturnieku Jāni Riekstiņu: "Noziegums – latvietis. Nošaut!"». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2011. gada 2. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.
  11. Simon Sebag Montefiore. Court of the Red Tsar p. 229. - Tulkojums latviski: Saimons Sebags Montefjore. Staļins. Sarkanā cara galms. Atēna, 2004. 823 lpp.
  12. Metjū (Matīss) Kots. ««Latviešu operācija» - noziegums, bet vai genocīds?». Diena, 2004. gada 8. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.