Pāriet uz saturu

Priedēklis

Vikipēdijas lapa

Priedēklis jeb prefikss (no latīņu: prae — 'pirms' un fīgō — 'piestiprinu') ir afikss, ko pievieno pirms vārda saknes.[1] Latviešu valodā ir šādi priedēkļi: aiz-, ap-, at-, bez-, caur-, ie-, iz-, ne-, no-, pa-, pār-, pēc-, pie-, pret-, sa-, uz-.[2]

Prefikss un sufikss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Afiksi ir vispārīga kategorija: ja afiksu pievieno pirms vārda saknes, tad to sauc par prefiksu jeb priedēkli; ja afiksu pievieno pēc vārda saknes, tad to sauc par sufiksu jeb piedēkli.

  1. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Priedēklis: Afikss, kas vārdā vai vārdformā ir pirms saknes, piemēram, pa-, uz-, ie- vārdos pa-kalns, uz-kāpt, ie-daļa; vis-, jā- vārdformās vis-labākais, -lasa. Latviešu valodā vārdiem vai vārdformām parasti ir tikai viens priedēklis, izņemot negāciju ne, piemēram, aiz-ņemt, pa-ņemt, ne-aiz-ņemt, ne-pa-ņemt.
  2. «Priedēkļi un piedēkļi». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2014. gada 26. septembrī.