Priekuļu pamatskola
| Priekuļu pamatskola | |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
|
| |
| Informācija | |
| Skolas tips | Vispārizglītojošā mācību iestāde |
| Dibināta | 1856. gadā |
| Direktors | Iveta Apine |
| Tīmekļa vietne |
cesunovads |
Priekuļu pamatskola ir Cēsu novada izglītības iestādes, kas atrodas Cēsu prospektā 46 Priekuļos.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1856. gadā nodibināja pirmo Priekuļu muižas pagasta skolu „Sostes” mājās, pirmais skolotājs bija namdaris Pēteris Eicēns, kura alga bijusi 50 rubļi gadā. 1858. gadā skolu pārcēla uz „Mazeicēniem”, 1860. gadā uz „Rīdzenēm”, kur skola atradās līdz 1882. gadam. Skolotājs bija Otto Vīksniņš. 1883. gadā skolu pārcēla uz pagasta centru Jāņkalnā. Skolas ēkā bija arī pagasta valdes un tiesas telpas. 1887. gadā ierosināja pagasta skolu pārveidot par ministrijas skolu, kurā strādāja ticības mācības skolotājs Vilhelms Melbārdis ar 150 rbļ. algu. Par skolas priekšnieku pieņēma Jāni Avotiņu ar 330 rbļ. algu gadā. 1891. gadā par skolas priekšnieku ar 450 rbļ. algu ievēlēja Jēkabu Ozolu (1863–1933). 1892. gadā skolai uzbūvēja otro stāvu un pārveidoja par divgadīgo ministrijas skolu. 1901. gadā uzcēla piebūvi, 1902. gadā notika pirmie koku stādīšanas svētki, skolēnu skaits bija 150. 1911. gadā pieņēma darbā skolotāju Mildu Avotiņu ar 360 rbļ. algu gadā. Skolas pārzinis bija Jēkabs Ozols.
Ar 1919. gada 8. decembra lēmumu Priekuļu ministrijas skolu pārveidoja par Priekuļu sešgadīgo pamatskolu. 1933. gadā par skolas pārzini sāka strādāt Jānis Vanags. Skolā strādāja 4 skolotāji: J. Vanags mācīja ticības mācību, aritmētiku, zēniem rokdarbus un militāro mācību; A. Strazdiņš – dziedāšanu, zīmēšanu, ģeogrāfiju; K. Šmite-Pēterēna mācīja latviešu valodu, rokdarbus un mājturību meitenēm; E. Rauziņa – latviešu valodu, fizkultūru un svešvalodas (angļu, vācu). 1935. gadā skolā mācījās 101 skolēns, skolai bija neliela bibliotēka – 2247 grāmatas. Vācu okupācijas gados skolas telpas izmantoja vācu karaspēks. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada septembrī skolu nodedzināja.
Kara beigās 1944. gadā skola darbojās Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma ēkā, 1945. gadā pavasarī pārcēlās uz „Knēžām”. Rudenī par skolas direktoru sāka strādāt Pēteris Plūme. 1946. gadā par Priekuļu nepilnās vidusskolas direktoru sāka stŗādāt Roberts Kazaks. 1950. gadā Priekuļu skola darbu pārcēlās uz atjaunoto skolas ēku. 1953. gadā par skolas direktori kļuva E. Kameņeva. 1961. gadā skolai apstiprināja 8. klasi ar 10 skolēniem, no 1962. līdz 1972. gadam mācības notika arī krievu valodā, skolēnu skaits bija apmēram 40. 1968. gadā par skolas direktori sāka strādāt V. Gailīte, bet 1978. gadā Marija Ābele (Bērziņa). 1986. gadā skola pārcēlās uz jaunu ēku, kurā strādāja 40 skolotāji un mācījās 517 skolēni, 1987. gadā atklāja sporta zāli.
1991. gadā par skolas direktoru kļuva Andrejs Rampāns. 1995. gadā skolā mācījās 664 skolēni un strādāja 63 pedagogi. 1997. gadā par skolas direktoru kļuva Mārtiņš Milgrāvis, 2008. gadā Iveta Apine. 2024. gada 1. septembrī Priekuļu vidusskolu pārveidoja par Priekuļu pamatskolu.[1]
Izglītības programmas
[labot | labot pirmkodu]- Pamatizglītības programma (kods 21011111),
- Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611),
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||