Pāriet uz saturu

Preiļu novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Preiļu novads (2000—2021).
Preiļu novads
Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija
Preiļu novada karogs Preiļu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Preiļi
Kopējā platība:[1] 1 413,4 km2
  Sauszeme: 1 343,6 km2
  Ūdens: 69,8 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 15 536
Blīvums (2025): 11,6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Aldis Adamovičs(LP/JV/LA)
Mājaslapa: preili.lv
Preiļu novads Vikikrātuvē

Preiļu novads (latgaliešu: Preiļu nūvods) ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Preiļu novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads un daļa no Aglonas novada (Aglonas pagasts). Robežojas ziemeļos ar Madonas novadu, ziemeļrietumos ar Jēkabpils novadu, rietumos ar Līvānu novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, dienvidaustrumos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Rēzeknes novadu. Novada centrs atrodas Preiļu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Preiļu novads sastāv no 1 pilsētas un 14 pagastiem: Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Galēnu pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Riebiņu pagasts, Rožkalnu pagasts, Rušonas pagasts, Saunas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts, Upmalas pagasts un Vārkavas pagasts.

Novada rietumdaļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, austrumdaļas lielākā tiesa Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, gar kuras malām tās pašas augstienes Maltas pazeminājums un Dagdas pauguraine. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Sīļukalns), smilts un grants (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), māls (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), kūdra.[3][4] Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona Franas stāva nogulumi.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.[3]

Preiļu novadu šķērso Daugavas pieteka Dubna, kuras baseina upes (lielākās — Feimanka, Sauna, Ūša, Jaša) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe Malta.

Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — Rušons (23,7 km², daļēji), Ciriša ezers (6,3 km²), Zolvas ezers (3,65 km²), Bicānu ezers (1,5 km²), Kategrades ezers (1,4 km²), Salmejs (1 km²), Jašazars (0,9 km²).

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Novada apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta, taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta.[5] 13. gadsimta sākumā novads bija seno latgaļu Jersikas valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils traktā (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņas Daugavas provincē, tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.

1949. gadā tika izveidots Preiļu rajons.[6] 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots Līvānu rajons. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.[7]

2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots Latvijas PSR teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
189748 000    
193550 000+0.11%
196732 277−1.36%
GadsIedz.±% g.p.
197927 117−1.44%
198927 973+0.31%
200025 694−0.77%
GadsIedz.±% g.p.
201120 227−2.15%
202116 644−1.93%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[9]
1.PreiļiPilsēta5767
2.AglonaCiemsAglonas731
3.RiebiņiCiemsRiebiņu698
4.LīčiCiemsPreiļu306
5.GalēniCiemsGalēnu218
6.PrīkuļiCiemsSaunas190
7.StabulniekiCiemsStabulnieku184
8.JaunaglonaCiemsJaunaglonas182
9.KastīreCiemsRušonas172
10.PelēčiCiemsPelēču165

Nacionālais sastāvs

[labot | labot pirmkodu]
Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[10]
Latvieši (11564)
 
72.1%
Krievi (3606)
 
22.5%
Poļi (194)
 
1.2%
Baltkrievi (171)
 
1.1%
Ukraiņi (159)
 
1.0%
Čigāni (92)
 
0.6%
Lietuvieši (34)
 
0.2%
Ebreji (1)
 
0.0%
Igauņi (1)
 
0.0%
Cita un neizvēlēta (215)
 
1.3%

Pašvaldība

[labot | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Preiļu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Netālu no Aglonas stacijas krustojas autoceļi A13 (Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi)) un autoceļš P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)). Preiļu pilsētā krustojas vairāki reģionālās nozīmes ceļi — P58 (Viļāni—Preiļi—Špoģi), P62 un P63 (Līvāni—Preiļi).

Novada teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Daugavpils—Rēzekne, pa kuru regulāri pasažieru pārvadājumi nenotiek, bet reizi gadā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā augusta vidū, kursē pasažieru vilciens Rīga—Aglona.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. 1 2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  4. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  73. lpp.
  5. Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986
  6. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  7. «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 31. oktobrī.
  8. CSP
  9. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 05.11.2025
  10. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
  11. «Riebiņu novads. Ievērojamas personības.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. februārī. Skatīts: 2017. gada 13. februārī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]