Preiļu novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Preiļu novads (2009—2021).
Preiļu novads
Preiļu novads karte 2021.png
Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija
Preiļu novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Preiļi
Kopējā platība: 1419,4 km2
Iedzīvotāji (2021): 16 759
Blīvums: 14.4 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Ārijs Vucāns (Apvienība iedzīvotāji/LRA/JKP)
Mājaslapa: preili.lv
Preiļu novads Vikikrātuvē

Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Preiļu novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads un daļa no Aglonas novada (Aglonas pagasts). Robežojas ziemeļos ar Varakļānu novadu, ziemeļrietumos ar Jēkabpils novadu, rietumos ar Līvānu novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, dienvidaustrumos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Rēzeknes novadu. Novada centrs atrodas Preiļu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Galēnu pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Riebiņu pagasts, Rožkalnu pagasts, Rušonas pagasts, Saunas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts, Upmalas pagasts un Vārkavas pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada rietumdaļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, austrumdaļas lielākā tiesa Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, gar kuras malām tās pašas augstienes Maltas pazeminājums un Dagdas pauguraine. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Sīļukalns), smilts un grants (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), māls (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), kūdra.[1][2] Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona Franas stāva nogulumi.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Preiļu novadu šķērso Daugavas pieteka Dubna, kuras baseina upes (lielākās — Feimanka, Sauna, Ūša, Jaša) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe Malta.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — Rušons (23,7 km², daļēji), Ciriša ezers (6,3 km²), Zolvas ezers (3,65 km²), Bicānu ezers (1,5 km²), Kategrades ezers (1,4 km²), Salmejs (1 km²), Jašazars (0,9 km²).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta, taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta.[3] 13. gadsimta sākumā novads bija seno latgaļu Jersikas valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils traktā (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņas Daugavas provincē, tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.

1949. gadā tika izveidots Preiļu rajons.[4] 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots Līvānu rajons. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.[5]

2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots Latvijas PSR teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[6][7]
1. Preiļi Pilsēta 6481
2. Aglona Ciems Aglonas 833
3. Riebiņi Ciems Riebiņu 718
4. Līči Ciems Preiļu 308
5. Galēni Ciems Galēnu 259
6. Stabulnieki Ciems Stabulnieku 233
7. Prīkuļi Ciems Saunas 211
8. Kastīre Ciems Rušonas 198
9. Pelēči Ciems Pelēču 183
10. Jaunaglona Ciems Jaunaglonas 178

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[8]
Latvieši (11833)
  
72.6%
Krievi (3712)
  
22.8%
Poļi (208)
  
1.3%
Baltkrievi (173)
  
1.1%
Ukraiņi (110)
  
0.7%
Cita un neizvēlēta (266)
  
1.6%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  2. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  73. lpp.
  3. Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986
  4. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  5. «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 31. oktobrī.
  6. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  7. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  8. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.
  9. «Riebiņu novads. Ievērojamas personības.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. februārī. Skatīts: 2017. gada 13. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]