Preiļu novads

Preiļu novads
	Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Preiļi
Kopējā platība:	1 413,4 km2
• Sauszeme:	1 343,6 km2
• Ūdens:	69,8 km2
Iedzīvotāji (2025):	15 536
Blīvums (2025):	11,6 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Aldis Adamovičs (LP/JV/LA)
Mājaslapa:	preili.lv
	Preiļu novads Vikikrātuvē

Preiļu novads (latgaliešu: Preiļu nūvods) ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Preiļu novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads un daļa no Aglonas novada (Aglonas pagasts). Robežojas ziemeļos ar Madonas novadu, ziemeļrietumos ar Jēkabpils novadu, rietumos ar Līvānu novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, dienvidaustrumos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Rēzeknes novadu. Novada centrs atrodas Preiļu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Preiļu novads sastāv no 1 pilsētas un 14 pagastiem: Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Galēnu pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Riebiņu pagasts, Rožkalnu pagasts, Rušonas pagasts, Saunas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts, Upmalas pagasts un Vārkavas pagasts.

Daba

Novada rietumdaļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, austrumdaļas lielākā tiesa Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, gar kuras malām tās pašas augstienes Maltas pazeminājums un Dagdas pauguraine. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Sīļukalns), smilts un grants (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), māls (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), kūdra.^[3]^[4] Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona Franas stāva nogulumi.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.^[3]

Upes

Preiļu novadu šķērso Daugavas pieteka Dubna, kuras baseina upes (lielākās — Feimanka, Sauna, Ūša, Jaša) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe Malta.

Ezeri

Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — Rušons (23,7 km², daļēji), Ciriša ezers (6,3 km²), Zolvas ezers (3,65 km²), Bicānu ezers (1,5 km²), Kategrades ezers (1,4 km²), Salmejs (1 km²), Jašazars (0,9 km²).

Vēsture

Novada apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta, taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta.^[5] 13. gadsimta sākumā novads bija seno latgaļu Jersikas valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils traktā (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņas Daugavas provincē, tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.

1949. gadā tika izveidots Preiļu rajons.^[6] 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots Līvānu rajons. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.^[7]

2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots Latvijas PSR teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	48 000	—
1935	50 000	+0.11%
1967	32 277	−1.36%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	27 117	−1.44%
1989	27 973	+0.31%
2000	25 694	−0.77%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	20 227	−2.15%
2021	16 644	−1.93%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Preiļu novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[9]
1.	Preiļi	Pilsēta	—	5767
2.	Aglona	Ciems	Aglonas	731
3.	Riebiņi	Ciems	Riebiņu	698
4.	Līči	Ciems	Preiļu	306
5.	Galēni	Ciems	Galēnu	218
6.	Prīkuļi	Ciems	Saunas	190
7.	Stabulnieki	Ciems	Stabulnieku	184
8.	Jaunaglona	Ciems	Jaunaglonas	182
9.	Kastīre	Ciems	Rušonas	172
10.	Pelēči	Ciems	Pelēču	165

Nacionālais sastāvs

Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[10]

Latvieši (11564)			72.1%
Krievi (3606)			22.5%
Poļi (194)			1.2%
Baltkrievi (171)			1.1%
Ukraiņi (159)			1.0%
Čigāni (92)			0.6%
Lietuvieši (34)			0.2%
Ebreji (1)			0.0%
Igauņi (1)			0.0%
Cita un neizvēlēta (215)			1.3%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas

Tautsaimniecība

Transports

Aglonas dzelzceļa stacija
Autoceļš P63 pie Moskvinas.

Preiļu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Netālu no Aglonas stacijas krustojas autoceļi A13 (Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi)) un autoceļš P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)). Preiļu pilsētā krustojas vairāki reģionālās nozīmes ceļi — P58 (Viļāni—Preiļi—Špoģi), P62 un P63 (Līvāni—Preiļi).

Novada teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Daugavpils—Rēzekne, pa kuru regulāri pasažieru pārvadājumi nenotiek, bet reizi gadā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā augusta vidū, kursē pasažieru vilciens Rīga—Aglona.

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Jānis Ivanovs (1906—1983), latviešu komponists
Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), inženieris, tiltu būves speciālists^[11]
Eugēnija Kerbedža (1855—1946), poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece
Aleksandrs Kovaļevskis (1840—1901), viens no embrioloģijas pamatlicējiem
Vladimirs Kovaļevskis (1842—1883), viens no paleontoloģijas pamatlicējiem
Anastasija Neretniece (1931), Pumpura muzeja izveidotāja un vadītāja
Jānis Streičs (1936), kinorežisors
Julijans Vaivods (1895—1990), katoļu kardināls
Jānis Volonts (1882—1943), Latvijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940)
Francis Zagorskis (1929—1986), vēsturnieks un arheologs
Einārs Pelšs (1960), dzejnieks