Pāriet uz saturu

Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle Arhivēts 2022. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē. ir ikgadēja Latvijas konstitucionālās tiesas procesa izspēle, kuru līdz 2018. gadam rīkoja Eiropas tiesību zinātnes studentu asociācija (ELSA) Latvijā un profesora Kārļa Dišlera fonds, bet 2019. gadā tās organizēšanu pilnībā pārņēma profesora Kārļa Dišlera fonda organizatoru komanda. Šobrīd izspēles organizēt turpina ik gadu speciāli izspēlei izveidota organizatoru komanda. Prof. Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle tiek uzskatīta par senāko un tradīcijām bagātāko nacionālā mēroga tiesas procesa izspēli Latvijā.[1]

Kārļa Dišlera izspēle norisinās starp Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestāžu komandām un tās tiek rīkotas Satversmes tiesas procesa izspēles veidā. Tajās ikgadēji tiek analizēts kāzuss par aktuāliem tiesību jautājumiem, kas potenciāli varētu tikt skatīti Satversmes tiesā vai kuriem līdzīgus Satversmes tiesa jau ir skatījusi.

Pirmajā izspēļu gadā kāzuss aptvēra civiltiesību tematus, taču vēlāk tiesību nozare tika mainīta, un nu jau par tradīciju ir kļuvis šajās izspēlēs iztirzāt aktuālus konstitucionālo tiesību jautājumus. Tā izspēle 2003. gadā ieguva ievērojamā Latvijas valststiesību zinātnieka profesora Kārļa Dišlera vārdu.

Tiesas procesa izspēles starptautiskā līmenī ne vienu reizi vien sevi pierādījušas kā efektīvu un interesantu veidu, kādā studenti var attīstīt juridisko domāšanu un profesionālās iemaņas. Tā 1999. gadā piecu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vecāko kursu studentu iniciatīvas rezultātā radās ideja noorganizēt līdzīgas sacensības arī Latvijā, aicinot tajās piedalīties visas Latvijas augstskolas, kuras realizē tiesību zinātnes studijas.

Izspēļu norise ir iedalīta divos posmos - rakstiskajā daļā un mutvārdu daļā -, kuru ietvaros komandas risina iepriekš izstrādātu sacensību kāzusu. Ik gadu kāzusu veido tiesību zinātnes speciālisti, praktiķi un pētnieki, un tajā tiek formulēta konkrēta tiesiska problēma, dalībniekiem dodot iespēju kvalitatīvi argumentēt kā vienas, tā otras strīdā iesaistītās puses labā. Katra studentu komanda (sākotnēji 3 — 4 dalībnieku sastāvā, tad 1 - 3 dalībnieku sastāvā, bet šobrīd 2 - 3 dalībnieku sastāvā) rakstiski formulē savus argumentus par labu kā vienai, tā otrai pusei pieteikuma iesniedzēja un un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu/normu pozīcijas veidā un iesniedz šos darbus izspēļu organizatoriem, kuri tālāk tos nodod pieredzējušu juristu vērtēšanai. Lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku komandu rakstisko daļu vērtēšanu, komandu darbi tiek iesniegti anonīmi un kkatras komandas darbu izvērtē trīs tiesneši. Tās komandas, kuras pēc rakstisko darbu novērtēšanas iegūst vislielāko punktu skaitu, tiek izvirzītas izspēļu mutvārdu daļai.

Lai arī tradicionāli izspēļu mutvārdu daļa norisinājās tad, ja pieteikušās bija vismaz astoņas komandas, un gadījumos, kad pieteicās vairāk nekā astoņas komandas, mutvārdu daļā dalību ņēma astoņas spēcīgākās komandas, šobrīd izspēļu mutvārdu daļā ik gadu piedalās atšķirīgs komandu skaits. Izspēļu mutvārdu daļā studentiem sava argumentācija jāizklāsta tiesnešiem inscenēta tiesas procesa laikā gan no pieteikuma iesniedzēja, gan institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto normu, pozīcijām.

Izspēļu mutvārdu daļas laikā izspēļu sacensību dalībniekus uzklausa un tiesnešu lomās iejūtas Latvijā atzīti tiesību zinātņu speciālisti, profesionāli juristi praktiķi, augstskolu pasniedzēji un tiesneši. Sacensību tiesāšanā ir piedalījušies Satversmes tiesas tiesneši, Augstākās tiesas senatori, augstskolu mācībspēki, kvalificēti juristi, vairāku starptautisko tiesību tiesas procesa izspēļu laureāti un citi tiesneši.

Izspēles pirmajos gados sacensības rīkoja iepriekšējo tiesas izspēļu uzvarētāji (šis gods vienmēr tika LU Juridiskās fakultātes studentiem), tomēr, lai izslēgtu iespēju, ka uzvarētāju vidū trūktu iespēju vai entuziasma turpināt šo tradīciju, kopš 2003. gada izspēļu rīkošana tika nodota ELSA Latvija (Eiropas tiesību studentu asociācijas Latvijā) pārziņā. Kopš 2019. gadā izspēles organizē organizatoru komanda, kurā pārstāvēti gan bijušie, gan esošie tiesību zinātņu studenti un jomas profesionāļi.

Liela loma tiesas izspēļu attīstībā ir bijusi arī LU Juridiskajai fakultātei, kas tās atbalstījusi gan finansiāli, gan ar telpām u.c. tehniskos jautājumos. Tāpat jāpateicas arī Sorosa fondam, kas padarīja iespējamas pirmās trīs izspēles, kas norisinājās no 1999. gada līdz 2002. gadam. Neatsveramu atbalstu kopš 2003. gada ir sniedzis “Latvijas Vēstnesis” un Tiesu namu aģentūra, sagādājot vērtīgas balvas sacensību uzvarētājiem, kā arī zvērinātu advokātu biroji — "Sorainen", "Kļaviņš Ellex" (iepriekš "Kļaviņš un Slaidiņš" un "LAWIN"), "Skudra un Ūdris", "Borenius" (šobrīd "COBALT"), "Eversheds Sutherland Bitāns", "BDO Law" un "Šķiņķis Pētersons", kā arī citi.[1]

2018.-2019. gadā tiesas procesa izspēle norisinājās divās augstskolās — Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā, tādējādi vēl vairāk paplašinot izspēles apjomus, savukārt COVID-19 infekcijas izplatības rezultātā un Latvijā noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanai 2020.-2021. gadā izspēles norisinājās attālinātā formā platformā ZOOM.

2020. un 2021. gada pusfinālu un finālu bija iespējams vērot tiešsaistē, vietnē Facebook, Dišlera izspēles Facebook lapā. Savukārt, samazinoties COVID-19 izplatībai un Ministru kabinetam atceļot epidemioloģiskās drošības pasākumus, 2022. gadā izspēles atkal norisinājās klātienē. 2022. gada izspēļu finālu bija iespējams vērot gan klātienē Satversmes tiesas telpās, gan attālināti Satversmes tiesas Youtube kontā.

Līdzšinējie uzvarētāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2023. gads — Lena Tarlecka, Nauris Briedis (labākā komanda); Katrīna Salmgrieze (trenere); Leons Podbrezskis (labākais orators); Santa Karīna Norvele (labākā priekšsacīkšu oratore); Elīna Luīze Vītola (labākā tiesnese);
  • 2022. gads — Andīna Brīvule, Kristīne Ilga Budkēviča, Raivo Bunde (labākā komanda); Katrīna Salmgrieze (trenere); Rebeka Laveniece (labākā priekšsacīkšu un fināla oratore); Ineta Ziemele (labākā tiesnese);
  • 2021. gads — Konstance Krieviņa, Niklāvs Alberts Ozoliņš, Agris Ratniks (labākā komanda); Anna Patrīcija Mālere (trenere); Niklāvs Alberts Ozoliņš (labākais priekšsacīkšu orators); Agris Ratniks (labākais fināla orators); Edmunds Broks (labākais tiesnesis);
  • 2020. gads — Katrīna Annija Ročāne, Anna Patrīcija Mālere, Ieva Šņepste (labākā komanda); Maira Pužule (trenere); Andris Gindra (labākais priekšsacīkšu orators); Ieva Šņepste (labākais fināla orators); Andrejs Stupins-Jēgers (labākais tiesnesis);
  • 2019. gads — Gabriela Šantare, Maira Pužule (labākā komanda); Emīls Jonins (treneris); Maira Pužule (labākais priekšsacīkšu orators); Gabriela Šantare (labākais fināla orators); Matīss Šķiņķis (labākais tiesnesis);
  • 2018. gads — Dzintra Vērpele, Linda Raubenheimere, Mārtiņš Aišpurs (uzvarētāju komanda); Edgars Oļševskis (treneris); Rainers Svoks (labākais orators); Kristaps Tamužs (labākais tiesnesis);
  • 2017. gads — Ēriks Krēsliņš, Rihards Strads, Ritvars Purmalis (uzvarētāju komanda); Rihards Strads (labākais orators); Kristaps Zaķis (treneris); Kristīne Līce (labākā tiesnese);
  • 2016. gads — Sabīne Zaula, Sabīne Vilka un Annija Roga (uzvarētāju komanda); Lāsma Rancāne (labākā oratore); Andris Dimants (treneris); Ilze Tralmaka (labākā tiesnese);[2]
  • 2015. gads — Dāvids Lipšens (uzvarētāju komanda); Jānis Priekulis (labākais orators); Alla Spale (labākā tiesnese);
  • 2014. gads — Edijs Brants, Jānis Sarāns, Andris Dimants (uzvarētāju komanda); Katrīna Salmgrieze (labākā oratore); Lauris Liepa (labākais tiesnesis);[3]
  • 2013. gads — Jānis Gavars, Krista Bērziņa, Jana Sķirpa (uzvarētāju komanda); Jānis Gavars (labākais orators); Jūlija Jerņeva (labākā tiesnese);[4]
  • 2012. gads — Zane Kuļikovska, Vladlena Rudusāne, Matīss Rostoks (uzvarētāju komanda); Vladlena Rudusāne (labākais orators); Jānis Pleps (labākais tiesnesis);[5]
  • 2011. gads — Andris Strazds, Mārtiņš Dambergs, Rūta Šutko (uzvarētāju komanda); Mārtiņš Dambergs (labākais orators); Edgars Pastars (labākais tiesnesis);[6]
  • 2010. gads — Liene Pommere, Vija Kalniņa, Artis Straupnieks (uzvarētāju komanda); Laura Lapiņa (labākais orators); Jūlija Jerņeva (labākā tiesnese);[7]
  • 2009. gads — Laura Emse (Jambuševa), Dainis Pudelis, Andrejs Stupins (uzvarētāju komanda); Rihards Veinbergs (labākais orators); Gunārs Kusiņš (labākais tiesnesis);[8]
  • 2008. gads — Vairis Dmitrjevs, Māra Stabulniece (uzvarētāju komanda); Vairis Dmitrjevs (labākais orators); Anita Kovaļevska (labākā tiesnese);[9]
  • 2007. gads — Zane Sedlova, Silvija Kuškina (uzvarētāju komanda); Zane Sedlova (labākā oratore); Debora Pāvila (labākā tiesnese);
  • 2006. gads — Mārtiņš Pēdājs, Sandis Vilcāns, Roberts Ginters (uzvarētāju komanda); Kristīna Lufta (labākā oratore); Mārtiņš Paparinskis (labākais tiesnesis);[10]
  • 2005. gads — Līna Kovalevska, Evisa Trepša (uzvarētāju komanda); Martins Osis (labākais orators); Māris Lejnieks (labākais tiesnesis);
  • 2004. gads — Kristaps Bērziņš, Reinis Bērziņš (uzvarētāju komanda); Ieva Bērziņa (labākā oratore);
  • 2003. gads — Ilze Koka, Helēna Stare (uzvarētāju komanda); Kristaps Bērziņš (labākais orators);
  • 2002. gads — Lauris Brikmanis, Gatis Melnūdris, Mārtiņš Paparinskis (uzvarētāju komanda); Mārtiņš Paparinskis (labākais orators);
  • 2001. gads — Jānis Bite, Gatis Druvietis, Arnis Ulmanis, Uģis Zeltiņš (uzvarētāju komanda);
  • 2000. gads — Andis Burkevics, Rūdolfs Eņģelis, Vitālijs Platpirs un Kristīne Valdniece (uzvarētāju komanda);
  • 1999. gads — Arnis Buka, Kristīne Jarinovska, Laine Škoba, Elīna Ūsiņa (uzvarētāju komanda).

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. septembrī. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  2. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. septembrī. Skatīts: 2017. gada 2. janvārī.
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  4. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  5. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  6. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  7. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  8. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  9. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
  10. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Profesora_Kārļa_Dišlera_konstitucionālās_tiesas_procesa_izspēle&oldid=4137053"