Kārlis Dišlers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Dišlers
Dekāna tērpā
Dekāna tērpā
Personīgā informācija
Dzimis 1878. gada 20. janvārī
Lielsatiķu pagasts, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Brocēnu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1954. gada 18. septembrī (76 gadi)
Poļevojes ciems, Krasnojarskas novads, PSRS, (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Vecāki Ērmanis Dišlers
Brāļi Ernests Dišlers
Dzīvesbiedre Minna Dišlere
Bērni Indulis Dišlers
Ilga Dišlere
Zinātniskā darbība
Zinātne tiesību zinātne
Darba vietas Latvijas Universitāte
Saeima
Alma mater Latvijas Universitāte

Kārlis Dišlers (dzimis 1878. gada 20. janvārī Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, m. 1954. gada 18. septembrī Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS[1]) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks. Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1923—1924, 1925—1926, 1928—1930, 1932—1934 un 1936—1938).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Lielsatiķu pagasta[2] "Lejaslaucinieku" mājās saimnieka Ērmaņa Dišlera ģimenē. Mācījies Gaiķu pagasta skolā, 1896. gadā beidzis Tukuma pilsētas skolu. Gadu vēlāk — 1897. gadā — beidzis skolotāju semināru un sācis tautskolotāja darbu, vēl esot 19 gadu vecs. Līdz 1905. gadam strādājis par skolotāju Lielbērzes, Lielauces un Mūrmuižas-Buķenes pagastskolās,[3] gatavodamies abiturijas eksāmenam. 1904. gadā (citos avotos — 1905. gadā[3]) Narvas ģimnāzijā ieguvis gatavības apliecību kā eksterns un 1905. gadā iestājies Rīgas politehniskā institūta ķīmijas fakultātē. Pēc institūta slēgšanas studentu nemieru dēļ pārcēlies uz Pēterpili.

1906. gadā iestājies Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko viņš absolvē 1910. gadā ar pirmās šķiras diplomu. Studiju laikā darbojies Pēterburgas latviešu laikrakstos, vēlāk publicējies daudzos specializētos žurnālos.[4] No 1915. līdz 1916. gadam Pēterburgā lasījis lekcijas latviešu auditorijai vispārizglītojošos kursos. 1917. gada septembrī ievēlēts par valsts tiesību docentu Omskas politehniskā institūta ekonomiskajā nodaļā[4][3] (citos avotos — Tomskas politehniskajā institūtā), līdz 1920. gadam tur lasot lekcijas. [4]

Pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma atgriezās dzimtenē, 1920. gadā kļuva par Latvijas Augstskolas docentu valsts tiesībās, lasīja lekcijas administratīvajās tiesībās, Latvijas valsts tiesību kursu. Vairākkārt ievēlēts par Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātes dekānu.[4] 1931. gadā ieguvis Dr.iur. grādu, kļuvis par profesoru.[5]

Bija 2. Saeimas deputāts (1925.—1928.), ievēlēts kā vienīgais pārstāvis no Radikalo demokratu partijas.[6] Pretrunīgi tiek vērtēta Kārļa Dišlera uzskati par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumu, ko Dišlers centies tiesiski attaisnot kā neuzdotu lietvedību.

No 1928. gada vasaras ar ģimeni pavadījis Bilstiņu muižā pie Pērses ietekas Daugavā. Sakarā ar agrāro reformu šīs muižas zeme tika piedāvāta privātai apbūvei Latvijas Universitātes pasniedzējiem, t.sk. Kārlim Dišleram un viņa brālim Ernestam Dišleram, ķīmijas profesoram.[7]

1941. gada 14. jūnijā kopā ar sievu Minnu izsūtīts no dzīvokļa Antonijas ielā,[8] 1947. gadā atbēdzis uz Latviju, dzīvoja kopā ar sievu Minnu un meitu Ilgu Siguldā.[9] 1949. gadā beigās tika apcietināts un 1950. gadā deportēts atpakaļ uz Sibīriju, kur mira 1954. gadā. [1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daiļiteratūra:

  • Apeņu lapene, 1900 (dzeja prozā)
  • Velgansārtie mirkļi, 1905 (dzejoļu krājums)

Nozīmīgākie darbi tiesību zinātnē:

  • Anglijas parlamenta vēsture
  • Demokrātiskas valsts iekārtas pamati, 1. izdevums 1921.g., 2. izdevums 1931.g.
  • Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas, 1925, pārizdots 2004
  • Ievads Latvijas valststiesību zinātnē, 1930
  • Ievads administrātīvo tiesību zinātnē : administrātīvo tiesību kursa vispārīgā daļa, 1938

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dišlers Kārlis, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta 18.12.2008.
  2. Tolaik Kuldīgas apriņķī, tagad Brocēnu novada Gaiķu pagasta pārvaldes teritorijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 "Prof. K. Dišlera 60 mūža gadu atcere.", raksts laikrakstā "Latvijas Kareivis" Nr. 16, 21.01.1938., pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija pārskatīta 21.12.2008.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 "Zinātnieka un jaunatnes audzinātāja 60 raženi gadi", raksts laikrakstā "Brīvā Zeme" (20.01.1938.), pārpublicēts portālā periodika.lv, informācija pārskatīta 18.12.2008.
  5. Dišlers Kārlis, šķirklis Latvju Enciklopēdijā, 1. sējums, 497.lpp, Stokholma: Trīs zvaigznes, 1950.—1956., 1962; pārpublicēts portālā historia.lv 27.01.2004., informācija pārskatīta 18.12.2008.
  6. Saeimas Stenogrammas (II Saeimas VI sesija, no 27.04.1927. līdz 03.06.1927.), publicētas portālā periodika.lv, informācija pārskatīta 18.12.2008.
  7. Bilstiņu muiža
  8. These Names Accuse Archived 2009. gada 21. februārī, at the Wayback Machine., The Latvian National Foundation, Stockholm
  9. LPSR Iekšlietu ministra vietnieka 1950. gada 10. janvāra lēmums par Dišleru ģimenes deportēšanu. (krieviski)