Prokopijs no Cēzarejas

Prokopijs no Cēzarejas (grieķu: Προκόπιος Καισαρεύς, dzimis ap 500. gadu Cēzarejā, Palestīnas administratīvajā centrā, miris pēc 562. gada) bija Bizantijas vēsturnieks, jurists un rakstnieks. Viņa darbi ir nozīmīgs pirmavots imperatora Justiniāna I laikmeta notikumu izpratnei. Prokopijs bija no senāta aristokrātijas, un viņš bija apguvis retoriku un tiesības, šīs zināšanas tika papildinātas Konstantinopoles galmā un ar dalību augstākajos valsts pārvaldes procesos.

Izglītība un karjera

Prokopijs bērnībā mācījās slavenajā Cēzarejas retorikas skolā, kur apguva daiļrunību un juridiskās zināšanas. Strādājis kā jurists un retorikas pasniedzējs, viņš drīz emigrēja uz Konstantinopoli, kur guva ievērību tiesas procesos un galmā. 527. gadā Prokopiju iecēla par ģenerāļa Flāvija Belisārija sekretāru un padomnieku, ļaujot viņam piedalīties augsta līmeņa valsts lēmumos. Viņš sastādīja ziņojumus imperatoram, piedalījās diplomātiskās sarunās un pavadīja Belisāriju svarīgākajās militārajās kampaņās.

Prokopijs piedalījās karagājienos pret persiešiem (527.–531.), vandaļiem Ziemeļāfrikā (533.–536.), ostgotiem Itālijā (536.–540.) un atkal pret persiešiem Austrumos (541. gads). Viņš bija aculiecinieks Konstantinopoles grandiozajai Nikas sacelšanās (532.), piedzīvoja mēra epidēmiju (542.) un darbojās Konstantinopoles valsts pārvaldē, iespējams, kā prefekts 562. gadā.

Darbi

Prokopija literārais mantojums ietver:

• "Vēsture par kariem" – astoņu grāmatu darbs, kas analizē Bizantijas militārās kampaņas pret persiešiem, vandaļiem un gotiem. Pirmās divas grāmatas aptver karus ar Persiju, nākamās divas – ar vandaļiem Āfrikā, trīs nākamās – ar gotiem Itālijā, bet pēdējā grāmata, izdota atsevišķi, apkopo impērijas notikumus līdz 554. gadam. Autors mēģināja veidot objektīvu analīzi, balstoties uz personīgo pieredzi un citiem pieejamiem avotiem.
• Panegīrika Justiniāna darbi – tiek izcelti imperatora sasniegumi.
• "Slepenā vēsture" – satīrisks un atmaskojošs darbs par galma intrigām un Justiniāna valdīšanas ēnas pusēm.

Prokopija darbi atspoguļo viņa klasisko izglītību un spēju detalizēti dokumentēt notikumus, saglabājot līdzsvaru starp aculiecinieka un analītiķa skatpunktiem. Būdams senāta aristokrātijas piekritējs, viņš Bizantijas administratīvajā sistēmā redzēja Romas tradīciju turpinājumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prokopijs no Cēzarejas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)