Ostgoti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  Tradicionālā Jētlande
  Gotlandes sala
  Vielbarkas kultūra 3. gadsimta sākumā
  Čerņahovas kultūra 4. gadsimta vidū

Ostgoti (latīņu: Ostrogothi — "austrumgoti", vācu: Ostgoten), zināmi arī kā greitungi[nepieciešama atsauce] (Greutungen), bija ģermāņu cilts. Tā no gotiem atšķēlās 3. gadsimtā (otrs atzars bija vestgoti). Ostgoti piedalījās lielajā tautu staigāšanā.

Iespējams, ka ostgotu nosaukums nāk no indoeiropiešu pirmvalodas vārda austr, kas nozīmē "spīdošs".

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Goti no Skandināvijas no 1. līdz 3. gadsimta sākumam bija kolonizējuši mežaino Vislas baseinu (Vielbarkas kultūra). 2. gadsimta vidū viņi virzījās uz dienvidaustrumiem, uz mūsdienu Ukrainas teritoriju, kur bija attīstījusies Zarubiņecas kultūra. Viņi sasniedza Dņestru, Dņepru un Melnās jūras ziemeļu piekrasti. 3. gadsimta vidū goti sasniedza Donu. Uz dienvidiem viņi ieņēma Dākiju. Šo kopējo gotu kultūru mūsdienās sauc par Čerņahovas kultūru.

Sadalīšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. gadsimtā goti bija sadalījušies divās grupās. Melnās jūras ziemeļu stepes un mežastepes gotus, kuru valdnieki bija no Amalu dinastijas, sāka saukt par greitungiem jeb ostgotiem. Dākijas gotus, kurus pārvaldīja Baltu dinastija, sauca par tervingiem jeb vestgotiem.

Aptuveni 370. gadā gotu pārvaldītajā teritorijā no austrumiem iebruka huņņi. Nespējot pretoties tiem, daļa ostgoti devās uz Romas teritoriju Balkānos, bet daļa vienojās ar huņņiem un palika dzīvot iepriekšējās vietās. Neliela daļa nostiprinājās Krimas pussalā.

Iebrukums Romas impērijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc huņņu varas sabrukuma 5. gadsimta otrajā pusē ostgoti sāka uzbrukumus Ilīrijai. 489. gadā ostrogoti ar Teodoriku priekšgalā padzina Itālijas karali Odoakru un 493. gadā ieņēma visu Itāliju.

Teodoriks Itālijā, Sicīlijā un Ilīrijā izveidoja Ostgotu karalisti, kas formāli bija Austrumromas impērijas pakļautībā.

Teodoriks, kas bija izglītots, centās apvienot gotus un romiešus vienā tautā, bet tas neizdevās, jo goti piekopa ariānismu, bet vietējie iedzīvotāji bija katoļi.

Pēc Teodorika nāves Austrumroma centās iekarot Ostgotu karalisti, līdz 6. gadsimta vidū tas izdevās. Atlikušie ostgoti devās uz ziemeļiem un apmetās tagadējās Austrijas dienvidos un asimilējās ar vietējiem iedzīvotājiem.