Protests
| Politika |
|---|
 |
| Veidi |
| Likumdošana un tiesību akti |
| Politiskās sistēmas |
| Procesi |
| Zinātne |
Protests ir individuāla vai kolektīva neapmierinātība, pretestība vai nepiekrišana kādai idejai, rīcībai, politikai, likumam, notikumam vai situācijai. Protesta mērķis parasti ir izteikt viedokli, ietekmēt sabiedrisko domu vai panākt konkrētas pārmaiņas sabiedrībā vai valsts politikā.
Protesta veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Protests var izpausties dažādās formās – no miermīlīgiem un likumīgiem paņēmieniem līdz radikālām un pat vardarbīgām darbībām. Galvenās formas:
- Demonstrācija – sabiedrisks pasākums, kurā cilvēki pulcējas, lai izrādītu savu attieksmi.
- Streiks – darba pārtraukšana kā protesta forma pret darba apstākļiem vai darba devēju rīcību.
- Petīcija – rakstisks lūgums vai prasība, ko paraksta vairākas personas.
- Pilsoniskā nepakļaušanās – apzināta likumu vai rīkojumu neievērošana.
- Tiešā darbība – aktīva, bieži neatļauta rīcība, piemēram, ceļu bloķēšana vai ēku okupācija.
Politiskie un sociālie protesti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Protests bieži kalpo kā instruments sabiedriskai līdzdalībai un ir svarīgs demokrātisku sabiedrību elements. Protesti var būt vērsti pret:
- valsts varu,
- sociālo netaisnību,
- vides pārkāpumiem,
- cilvēktiesību pārkāpumiem,
- ekonomiskām reformām.
Protesta eskalācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galējā gadījumā plaša un ilgstoša protesta kustība var pāraugt par:
- Revolūciju – radikālām pārmaiņām valsts vai sabiedriskajā sistēmā.
- Apvērsumu – varas maiņu, bieži bez likumiska pamata, kas var notikt arī kā seku rezultāts masveida protestiem.
- Nemieriem – vardarbīgu sadursmju sēriju starp protestētājiem un drošības spēkiem.
Vēsturiski piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Trešās atmodas laikā notikušie protesti pret PSRS varu (piemēram, Baltijas ceļš).
- Francijas revolūcija (1789) kā protesta kulminācija pret feodālo režīmu.
- “Black Lives Matter” kustība ASV pret rasu diskrimināciju.
- Arābu pavasaris – plaši protesti Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Protesta tiesiskie aspekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Demokrātiskās sabiedrībās protestēt ir tiesības, kas garantētas ar vārda, pulcēšanās un viedokļa brīvību. Taču protestiem bieži tiek noteikti ierobežojumi – piemēram, nepieciešama saskaņošana ar pašvaldību, aizliegums izmantot vardarbību u.c.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Protests.
|