Valsts apvērsums (franču: coup d'état) jeb pučs (vācu: Putsch) ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.[1]
Parasti valsts apvērsums ir vardarbīgs,[1] tomēr tas var notikt arī bez atklātas vardarbības un bruņotas cīņas, kad valdošais spēks bez īpašas pretošanās piekāpjas pretējās puses pārspēka priekšā.[2] Apvērsuma organizētāji parasti ir neliela, labi organizēta sazvērnieku grupa, kurā darbojas opozicionāri valsts politiskie vadītāji vai karavadoņi. Lai apvērsums būtu veiksmīgs, ir nepieciešams, lai policija un karaspēks pildītu jaunās valdības vai valsts varas pavēles. Tāpēc starp organizētājiem nereti ir atrodami valstī populāri, augstu stāvoši karaspēka un policijas virsnieki. Lielākoties apvērsums sākas ar stratēģiski svarīgo iestāžu, piemēram, pasta, telegrāfa, dzelzceļa ieņemšanu, ko pavada valsts vadītāju un politisko oponentu aresti.[3] Apvērsums atšķiras no revolūcijas ar to, ka apvērsuma izraisītās pārmaiņas var skart tikai šauru cilvēku loku, bet revolūcijas laikā notiek krietni plašākas izmaiņas valsts sabiedrībā un politikā.[1] Latvijā valsts apvērsums ir noticis 1934. gada 15. maijā, kad valsts varu Latvijā sagrāba Kārlis Ulmanis.[4]