Psihiskais automātisms

Psihiskais automātisms ir mākslas tehnika un sirreālisma pamatprincips, ko 1924. gadā definēja Andrē Bretons "Sirreālisma manifestā". Tas iekļauj vairākus novirzienus — automātiskā rakstīšana, automātiskā zīmēšana, arī automātiskā glezniecība, kuri ir atkarīgi no tā, kādai mākslas formai automātisms ir pielietots.

Psihiskā automātisma mērķis bija centieni attēlot domas no zemapziņas, laužot racionalitātes kontroli cilvēka prātā. Ja darbā tiks iekļauts neapzinātais, tas varētu izteikt psihi daudz dziļāk un tā, kā pats cilvēks to apzināti nevarētu izdarīt.

Par pirmo grāmatu, kas ir tikusi sarakstīta, izmantojot psihiskā automātisma metodi, tiek uzskatīta Bretona un Filipa Supo 1920. gadā publicētā Les Champs Magnétiques. 1933. gadā Bretons sarakstīja arī nozīmīgāko teorētisko darbu par psihisko automātismu — Le Message Automatique.