Pāriet uz saturu

Psihoanalīze

Vikipēdijas lapa

Psihoanalīze jeb dzīļu psiholoģija ir neklasiska teorija par neapzinātiem dvēseles mehānismiem un struktūrām, kas pievēršas to izpētes metodēm, piedāvājot arī dziedināšanas tehnikas.[1] Psihoanalīzes pamatlicējs ir Zigmunds Freids.

Definēšanas grūtības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņemot vērā psihoanalīzes salīdzinoši neilgo, taču plašo vēsturi, var rasties grūtības izveidot visaptverošu psihoanalīzes definīciju. Visbiežāk psihoanalīze tiek saistīta ar šīm četrām iezīmēm (lai gan tās ne vienmēr ir nepieciešamas):

  1. teorija par prāta (dvēseles) darbību
  2. dziedniecības metode
  3. izziņas metode
  4. veids, kā aplūkot kultūras un sabiedrības fenomenus, piemēram, literatūru, mākslu, politiku un dažādas sociālās grupas.[2]
  1. Igors Šuvajevs. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. Rīga : Zvaigzne ABC, 2002. 11. lpp. ISBN 9984-22-439-2.
  2. Schmidt-Hellerau Cordelia, Gábor Szőnyi, Raul Hartke. «International Psychoanalytical Association». Skatīts: 20.03.2024.
  3. Igors Šuvajevs. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. Rīga : Zvaigzne ABC, 2002. 69, 86, 105, 108, 110, 179, 184, 188, 202, 214, 238, 250, 251, 252. lpp. ISBN 9984-22-439-2.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]