Pulksten 4.50 no Pedingtonas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pulksten 4.50 no Pedingtonas (angļu: 4.50 from Paddington) ir angļu rakstnieces Agatas Kristi detektīvromāns. Pirmo reizi šo darbu 1957. gada novembrī publicēja izdevējs Collins Crime Club un 1961. gada filma Murder, She Said ir balstīta uz šo darbu. Šis darbs tika publicēts arī Amerikas Savienotajās Valstīs, ar nosaukumu "Ko redzēja Makdžilkoldes kundze".

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par grāmatas saturu!

Elspete Makdžilkolde Ziemassvētkos atgriežoties no iepirkšanās ceļojuma apciemo savu draudzeni Džeinu Mārplu. Pa ceļam viņa ierauga, ka paralēli braucošajā vilcienā tiek nožņaugta sieviete. Viņa par to ziņo biļešu kontrolierim, kurš viņai netic. Ierodoties Mis Mārplas mājā, viņa pastāsta par šo notikumu. Makdžilkoldes kundze apraksta sievieti - gaišiem matiem un ar kažoku. Tikai Mis Mārpla uzskata šo stāstu par patiesu, kaut arī nav nekādu pierādījumu. Mis Mārpla sāk meklēt līķi. Izpētot par slepkavību zināmos faktus, vilcienu grafiku un vietējo ģeogrāfiju, Mis Mārpla nonāk pie secinājuma par Raterfordholu - tuvējo muižu - kā vienīgo iespējamo atrašanās vietu. Tā ir pasargāta no apkārtējās sabiedrības. Lūsija Ailesbarova, mājkalpotāja un Mis Mārplas sena paziņa, pēc Mis Mārplas lūguma dodas uz Raterfordholu.

Džozefs Krekentrops, tējas cepumu sagādnieks, uzcēlis Raterfordholu 1884. gadā. Viņa dēls Luters, atraitnis un pa pusei invalīds, jaunībā bija īpaši izšķērdīgs. Lai saglabātu ģimenes īpašumu, Džozefa atstātajā testamentā norādīts, ka pēc viņa nāves ģimenes nauda Luteram nebūs pieejama, savukārt pēc Lutera nāves nauda jāsadala vienādās daļās starp viņa bērniem, un ja kāds no tiem ir miris, tad mirušo bērniem. Luters Krekentrops ir tikai Raterfordholas pilnvarotais un nevar pārdot māju. Pašu māju pēc Lutera Krekentropa nāves mantos viņa vecākais dzīvais dēls.

Vecākais no Lutera Krekentropa bērniem, Edmunds, nomira Otrā Pasaules kara laikā. Viņa jaunākā meita, Edīte, nomirst četrus gadus pirms romāna darbības laika. Viņai ir dēls - Aleksandrs. Atlikušie īpašuma mantinieki ir Sedriks - Ibiza bāzes bohēmas gleznotājs, Harolds - auksts un garlaicīgs baņķieris, Alfrēds - ģimenes melnā avs un Emma - vecmeita. Ar ģimeni saistīti cilvēki ir arī viņu mājkalpotāja Lūsija Ailsebarova, Braiens Īstlejs - Aleksandra tēvs, Džeimss Stoderts-Vests - Aleksandra draugs un skolasbiedrs, un vietējais ārsts Doktors Kvimpers, kurš ārstē Luteru, un ir slepeni iemīlējies Emmā.

Lūsija izmanto golfa praksi kā attaisnojumu, lai meklētu pierādījumus. Viņa atrod mazu kažokādas gabaliņu no sievietes kažoka un lētu kompaktpūderi. Lūsija tos parāda Mis Mārplai, kura uzskata, ka slepkava labi pārzināja Raterfordholu un tās ģeogrāfisko atrašanās vietu. Vēlāk Lūsija atrod arī mirušās sievietes ķermeni, paslēptu kādā sarkofāgā Lutera senlietu kolekcijas noliktavā. Bet nav zināms, kas ir mirusī sieviete.

Policija nosaka, ka mirušās apģērbs ir franču ražojums. Emma stāsta policijai, ka viņa bija saņēmusi vēstuli no Martines, franču meitenes, ar kuru viņas brālis Edmunds gribēja precēties. Tajā bija rakstīts par Martines un Edmunda gaidāmo laulību dažas dienas pirms viņa nāves 1940. gada Denkerkas atkāpšanās laikā. Vēstule, šķiet, patiešām ir no Martines, kura apgalvo, ka ir stāvoklī. Viņa lūdz mīļotā ģimenes palīdzību. Policija secina, sarkofāgā tiešām varētu būt Martine, bet izrādās Martine tā tomēr nav. Pie Krekentropiem ierodas Lēdija Stoderte-Vesta, Džeimsa ​​māte. Viņa atklāj, ka ir Martine. Lai gan viņai un Edmundam bija paredzēts precēties, Edmunds nomira pirms viņi to izdarīja. Dermots Kredoks noskaidro, ka mirusī ir baletdejotāja Anna Stravinska.

Visa ģimene (izņemot Braienu un Aleksandru, kas uz dažām dienām bija aizbraukuši) pēkšņi saslimst, un Alfrēds nomirst. Vēlāk tiek konstatēts, ka karijs, ko Lūsija pagatavoja liktenīgajā dienā, satur arsēnu. Dažas dienas vēlāk Harolds pēc atgriešanās mājās, Londonā, saņem dažas tabletes, kas līdzinās miegazāļu tabletēm, ko viņam lika dzert doktors Kvimpers. Kaut gan Doktors Kvimpers ir noteicis, ka zāles vairāk nav jādzer, Harolds tās tomēr iedzer un nomirst ar saindēšanos.

Lūsija nokārto, ka pēcpusdienas tēju Raterfordholā var apmeklēt arī Mis Mārpla un Makdžilkoldes kundze. Mis Mārpla ar Lūsijas un Makdžilkoldes kundzes palīdzību noorganizē "izrādi", ar kuras palīdzību Makdžilkoldes kundze varētu atpazīt slepkavu. Makdžilkoldes kundze slepkavu atpazīst, un policists, kuru Mis Mārpla bija lūgusi palīdzēt, arestē vainīgo. Mis Mārpla un Luters Krekentrops nospriež, ka Lūsijai tomēr, šķiet, skanēs kāzu zvani...

Tēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeina Mārpla - detektīve un grāmatas galvenā varone.
  • Lūsija Ailsebarova - Mis Mārplas bijusī mājkalpotāja un sena paziņa.
  • Elspete Makdžilkolde - slepkavības aculieciniece un Mis Mārplas draudzene.
  • Luters Krekentrops - vecs atraitnis un Raterfordholas īpašnieks.
  • Sedriks Krekentrops - Lutera vecākais dzīvais dēls un gleznotājs.
  • Harolds Krekentrops - Lutera dēls un garlaicīgs baņķieris.
  • Alfrēds Krekentrops - Lutera jaunākais dēls, ģimenes melnā avs.
  • Emma Krekentropa - Lutera meita, kas dzīvo Raterfordholā un rūpējas par to.
  • Braiens Īstlejs - Edītes Krekentropas, Lutera meitas, atraitnis.
  • Aleksandrs Īstlejs - Braiena Īstleja un Edītes Krekentropas dēls.
  • Džeimss Stoderts-Vests, Aleksandra skolasbiedrs un draugs.
  • Doktors Kvimpers - Krekentropu ģimenes ārsts.
  • Inspektors Dermots Kredoks - Mis Mārplas drauga Sera Henrija Kilingera krustdēls.

Adaptācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc grāmatas uzņemta filma Murder, She Said (1961) ar Mārgaretu Ruterfordu galvenajā lomā. Murder, She Said ir pirmā pilnmetrāžas filma par Mis Mārplu. Šajā filmā slepkavības aculieciniece ir Mis Mārpla, nevis Makdžilkoldes kundze. Filmā Mis Mārpla sarunājas ar skatītājiem, tādējādi radot sajūtu, ka skatītāji ir viens no filmas tēliem.

BBC seriāls Miss Marple[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BBC seriālā galveno lomu spēlē Džoana Hiksone (1987. gada versija), kas bija piedalījusies filmā Murder, She Said kā Kideres kundze. Šajā seriāla sērijā ir ievērojamas atkāpes no oriģinālā stāsta.

Atkāpes no sākotnējā stāsta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alfrēds nenomirst.
  • Harolds nomirst medību negadījumā.
  • Harolda aizraušanās ir dejas.
  • Annas Stravinkas īstais vārds ir Martine Izabella Pero.
  • Mis Mārpla nepārprotami pauž viedokli, ka Lūsija Ailesbarova precēsies ar Braienu Īstleju.
  • Luters Krekentrops apgalvo, ka Lūsija Ailesbarova precēsies ar Dermotu Kredoku.

Aktieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džoena Hiksone — Mis Mārpla
  • Džila Mīgere — Lūsija Ailesbarova
  • Deivids Bīmss — Braiens Īstlejs
  • Džoanna Deivida — Emma Krekentropa
  • Moriss Denhams — Luters Krekentrops
  • Džons Hallams — Sedriks Krekentrops
  • Roberts Īsts — Alfrēds Krekentrops
  • Bernards Brauns — Harolds Krekentrops
  • Endrjū Burts — Doktors Kvimpers
  • Deivids Horovičs — Dermots Kredoks
  • Mona Brūse — Makdžilkoldes kundze

Citas adaptācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citas mazāk nozīmīgas adaptācijas ietver ITV seriālu Marple un filmu Le crime est notre affaire. Filmā Le crime est notre affaire ir franču filma, kura balstīta uz grāmatu, bet sižets un tēli ievērojami atšķiras no grāmatas.

Romāna izdevēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1957, Collins Crime Club
  • 1957, Dodd Mead and Company
  • 1958, Pocket Books
  • 1960, Fontana Books
  • 1965, Ulverscroft
  • 1974, Pan Books
  • 2006, Marple Facsimile

Romāna nosaukumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bulgāru: 16:50 от Падингтън ("16:50 no Pedingtonas")
  • Čehu: Vlak z Paddingtonu ("Vilciens no Pedingtonas")
  • Nīderlandiešu: Trein 16.50 ("Vilciens 4.50")
  • Igauņu: Paddington 16.50 ("Pedingtona 16.50")
  • Somu: Paddingtonista 16.50 ("Pedingtona 16.50")
  • Vācu: 16 Uhr 50 ab Paddington ("4.50 no Pedingtonas")
  • Ungāru: Paddington 16.50 ("Pedingtona 16.50")
  • Indonēziešu: Kereta 4.50 dari Paddington ("4.50 Vilciens no Pedingtonas")
  • Norvēģu: 4.50 fra Paddington ("4.50 no Pedingtonas")
  • Poļu: 4.50 z Paddington ("4.50 no Pedingtonas")
  • Portugāļu: O Estranho Caso da Velha Curiosa ("Savādā aizdomīgās kundzes lieta")
  • Brazīliešu: A Testemunha Ocular do Crime ("Aculieciniece")
  • Portugāļu: O Comboio das 16h50 ("Vilciens 4.50")
  • Krievu: В 4.50 из Паддингтона ("4.50 no Pedingtonas")
  • Slovāku: Vlak z Paddingtonu ("Vilciens no Pedingtonas")
  • Spāņu: El tren de las 4.50("Vilciens 4.50")
  • Turku: 16.50 treni ("Vilciens pulksten 16.50")
  • Arābu: قطار 4.50 من بادنغتون ("Vilciens 4.50 no Pedingtonas")
  • Angļu: 4.50 from Paddington ("4.50 no Pedingtonas")
  • Latviešu: "Pulksten 4.50 no Pedingtonas"[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]