Pulss

Vikipēdijas lapa

Pulss (latīņu: pulsus - 'sitiens', 'grūdiens') ir periodiskas asinsvadu apjoma svārstības, saistītas ar sirds saraušanos, kuras nosaka asinspiepildīšanas dinamika un spiediens tajos viena sirds cikla gaitā. Pulsu var izmērīt, iztaustot (izpalpējot) visas taustāmās artērijas (arteriālais pulss). Ar speciālo izmeklēšanas metožu palīdzību var būt noskaidrots venozais pulss (parasti uz jūga vēnām), taču veselām personām ar sevišķu fizioloģisko stāvokli un dažu patoloģisko formu gadījumos var būt noskaidrots arī arteriolārais pulss.[1]

Arteriālais pulss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir centrālo un perifērisko arteriālo pulsu. Centrālo arteriālo pulsu mēra uz aortas, zematslēgaskaula un miega artērijām. Perifērisko arteriālo pulsu mēra uz ekstremitāšu artērijām.[1]

Arteriālā pulsa īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arteriālā pulsa izmeklēšana sniedz iespēju iegūt svarīgu informāciju par sirdsdarbību un asinscirkulācijas stāvokli.[2]

Ar palpāciju mēģina noteikt pulsa:[3]

  • ritmiskumu — pulsus regularis un pulsus irregularis;
  • spriegumu — pulsus durus un pulsus mollis;
  • piepildījumu — pulsus plenus un pulsus vacuus;
  • vienību — pulsus altus, pulsus parvus un pulsus filiformis;
  • vienmērību — pulsus aequalis un pulsus alternans;
  • formu — pulsus celer un pulsus tardus;
  • svārstību skaitu vienā sirds saraušanās reizē — pulsus monocroticus un pulsus dicroticus;
  • samazināšanos pie izejas — pulsus paradoxus.

Venozais pulss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venozo pulsu mēra uz maģistrālajām vēnām, kuras atrodas tuvu sirdij. Sīkajās un vidējās vēnās pulsa svārstību nav.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Малая медицинская энциклопедия: в 6-ти т. РАМН. Гл. ред. Покровский В. И., — М., «Медицина», 1996 г., — Т. 5. Почечнокаменная болезнь — Токсикомании. 1996, 562 с., ил. ISBN 5-225-02817-9
  2. Гребнев А. Л. Пропедевтика внутренних болезней: Учебник. — 5-е изд., перераб. и доп. — М.: «Медицина», 2001. — 592 с.: ил.: [8] л. ил. - (Цчеб. лит. Для студентов медицинских вузов). — ISBN 5-225-04704-1
  3. Воронцов И. М., Мазурин А. В. Пропедевтика детских болезней. — 3-е изд., доп. и перераб. — СПб: ООО Издательство Фолиант, 2009. — 1008с.; ил. ISBN 978-5-93929-184-2
  4. Трифонов Е. В. Пневмапсихоматология человека. Русско-англо-русская энциклопедия, 15-е изд., 2012