Asinsvadi
Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni. Svarīgākie asinsvadi — vēnas un artērijas — pārnes asinis uz un no sirds.
Asinsvadu veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir vairāku veidu asinsvadi:
Asiņu plūsma asinsvados
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asins plūsmu asinsvados nodrošina sirdsdarbības radītais asinsspiediens. Asinsrites loku sākumā asinsspiediens ir vislielākais, bet asinsrites loku beigās tas ir viszemākais. Asinis plūst zemākā asinsspiediena virzienā — no artērijām uz kapilāriem un vēnām.
Asinsvadu bojājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pa cilvēka asinsvadiem cirkulē apmēram 5 litri asiņu. Asinsvadu bojājums izraisa asiņošanu. 2 - 2,5 litru asiņu zaudēšana cilvēkam beidzas ar nāvi. Atkarībā no tā, kādi asinsvadi bojāti, izšķir arteriālo, venozo un kapilāro asiņošanu.
Kapilāro asiņošanu var radīt jebkurš, pat visniecīgākais ievainojums. Tā kā asinis no kapilāriem plūst lēni un tajos ir mazs spiediens, tādu asiņošanu var viegli apturēt. Kapilārās asiņošanas gadījumā asinis no audiem sūcas vienmērīgi nelielā strūklā.
Venozā asiņošanana rodas, ja tiek ievainotas ķermeņa virsējās vēnas. Venozās asiņošanas gadījumā asiņu sarecēšana ne vienmēr var pasargāt organismu no lieliem asins zaudējumiem, jo vēnās asiņu plūsmas ātrums ir lielāks nekā kapilāros. Venozajai asiņošanai raksturīga tumši sarkana vienmērīga, ne tik spēcīga strūkla kā arteriālajai asiņošanai, jo vēnās asinspiediens ir zems.
Arteriālā asiņošana gadās retāk nekā venozā asiņošana, jo tikai dažas lielas artērijas atrodas tuvu ķermeņa virsmai. Arteriālā asiņošana ir sevišķi bīstama dzīvībai. Arteriālajai asiņošanai raksturīga spēcīga, pulsējoša, gaiši sārta asins strūkla, jo asinis plūst zem liela spiediena.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- asinsvadi | Medicīnas termins (latviski)
| ||||||
|