Vēnas

Vēna
	Galvenās vēnas cilvēka ķermenī
	Vēnu struktūra, kas sastāv no trim galvenajiem slāņiem. Ārējais slānis ir saistaudi, saukts par tunica adventitia vai tunica externa; vidējais gludo muskuļu slānis, ko sauc par tunica media, un iekšējais slānis, kas izklāts ar endotēlija šūnām, tiek saukts par tunica intima.
Detaļas
Sistēma	Asinsrites
Identifikatori
Latīņu	vena
MeSH	D014680
TA98	A12.0.00.030; A12.3.00.001
TA2	3904
FMA	50723
	Anatomiskā terminoloģija [Labot iekš Wikidata]

Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi. Vēnas veidojas, saplūstot vēnulām, kas savukārt veidojas, saplūstot kapilāriem. Asiņu spiediens vēnās nav liels, tāpēc vēnu sieniņas ir daudz plānākas un mīkstākas par artēriju sieniņām. Rezultātā vēnu sieniņas var paplašināties, tajās uzkrājas asinis. Asins plūsmu vēnās veicina muskuļu darbs: muskuļi saraujoties spiež uz vēnu elastīgo sienu un dzen asinis sirds virzienā. Muskuļiem atslābstot, asinis nevar noplūst lejup - to kavē vēnu sienās esošie kabatveida vārstuļi, kuru brīvās malas vērstas virzienā uz sirdi. Tie gādā, lai asinis plūstu tikai augšupejošā virzienā. Ja vēnu vārstulis nefunkcionē, augšupejošās asinis sāk plūst uz leju, krājas un stiepj vēnu sieniņas.

Uzbūve

Vēnas atrodas visā ķermenī kā caurules, kas asinis atgriež sirdī. Vēnas tiek klasificētas vairākos veidos, ieskaitot virspusēju un dziļu, plaušu un sistēmisku, lielu un mazu.

Virspusējās vēnas ir tās, kas atrodas tuvāk ķermeņa virsmai, un tām nav atbilstošu artēriju.
Dziļās vēnas atrodas dziļāk ķermenī, un tām ir atbilstošas artērijas.
Perforatora vēnas aizplūst no virspusējām uz dziļajām vēnām. Parasti tās atrodas apakšējās ekstremitātēs un pēdās.
Saziņas vēnas ir vēnas, kas virspusējas vēnas tieši savieno ar dziļajām vēnām.
Plaušu vēnas ir vēnu kopums, kas skābekli saturošas asinis no plaušām piegādā sirdij.
Sistēmiskās vēnas iztukšo ķermeņa audus un piegādā sirdij skābekli nesaturošas asinis.

Lielākā daļa vēnu ir aprīkotas ar vienvirziena vārstiem, kas ir līdzīgi medicīnā izmantotajam Dakbila vārstam (Duckbill), lai novērstu asiņu plūsmu pretējā virzienā.

Vēnas ir caurspīdīgas, tāpēc vēnas krāsu, kas parādās no organisma ārpuses, lielā mērā nosaka vēnu asiņu krāsa, kas zemā skābekļa satura dēļ parasti ir tumši sarkana. Vēnas šķiet zilas, jo zemādas audi absorbē zemfrekvences gaismu, ļaujot tikai ļoti enerģiskajiem zilajiem viļņu garumiem iekļūt tumšajā vēnā un atstaroties atpakaļ novērotājam. Vēnu krāsu var ietekmēt cilvēka ādas īpašības, un tas, cik daudz skābekļa tiek pārvadāts asinīs un cik lieli un dziļi ir asinsvadi.^[1] Kad vēna tiek iztukšota no asinīm un izņemta no organisma, tā parādās pelēki-balta.

Vēnu veidi

Vārtu vēnas
Dziļas vēnas
Virspusējās vēnas
Plaušu vēnas
Sistēmiskās vēnas

Plaušu vēnas

Pa plaušu vēnām, atšķirībā no citām vēnām, plūst arteriālās asinis, kuras atgriežas no plaušām uz kreiso sirds priekškambari.

Sistēmiskās vēnas

Pa sistēmiskajām vēnām plūst venozās asinis, kuras atgriežas galvenokārt no ķermeņa un ieplūst labajā sirds priekškambarī.

Lielas sistēmiskās vēnas ir augšējā dobā vēna, kurā plūst ar oglekļa dioksīdu bagātas asinis, šī vēna ievada asinis labajā sirds priekškambarī un apakšējā dobā vēna, kura savāc skābekli mazsaturošas asinis no ķermeņa lejasdaļas.

Nozīmīgākās vēnas

Jūga vēnas
Plaušu vēnas
Vārtu vēna
Augšējā dobā vēna
Apakšējā dobā vēna

Atsauces

↑ Kienle, Alwin; Lilge, Lothar; Vitkin, I. Alex; Patterson, Michael S.; Wilson, Brian C.; Hibst, Raimund; Steiner, Rudolf (1996-03-01). "Why do veins appear blue? A new look at an old question" (EN). Applied Optics 35 (7): 1151–1160. doi:10.1364/AO.35.001151. ISSN 2155-3165.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēnas.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] Kienle, Alwin; Lilge, Lothar; Vitkin, I. Alex; Patterson, Michael S.; Wilson, Brian C.; Hibst, Raimund; Steiner, Rudolf (1996-03-01). "Why do veins appear blue? A new look at an old question" (EN). Applied Optics 35 (7): 1151–1160. doi:10.1364/AO.35.001151. ISSN 2155-3165.

[1]