Pumpursmilgas

Vikipēdijas lapa
Pumpursmilgas
Melica
Nokarenā pumpursmilga Melica nutans
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsPumpursmilgas (Melica)
Pumpursmilgas Vikikrātuvē

Pumpursmilgas (latīņu: Melica) ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā klasificētas aptuveni 90 daudzgadīgu lakstaugu sugas.[1] Visvairāk sugu sastopamas Dienvidamerikā un mērenajā joslā Āzijā.[1] Astoņas sugas ir endēmiskas Ķīnai.[2] Ziemeļamerikā lielākā daļa sugu sastopamas uz rietumiem no Misisipi upes, izņēmumi ir Melica mutica un Melica nitens, kas sastopamas attiecīgi lielākajā daļā ASV Vidējo Rietumu dienvidos un dienvidaustrumos.[3][4]

Latvijā sastopama tikai viena suga — nokarenā pumpursmilga (Melica nutans).[5]

Sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģintī ir klasificētas šādas sugas (nepilnīgs saraksts)[1]:

  • Melica altissima L.
  • Melica amethystina Pourr.
  • Melica animarum Muj.-Sall. & M.Marchi
  • Melica argentata É.Desv.
  • Melica bonariensis Parodi
  • Melica brasiliana Ard.
  • Melica brevicoronata Roseng.
  • Melica bulbosa Porter & J.M.Coult.
  • Melica cupani Guss.
  • Melica decipiens Caro
  • Melica dendroides Lehm.
  • Melica eligulata Boiss.
  • Melica eremophila Torres
  • Melica glabrescens (Torres) Torres
  • Melica grandiflora Koidz.
  • Melica longiligulata Z.L.Wu
  • Melica macra Nees
  • Melica minor Hack. ex Boiss.
  • Melica minuta L. — small melic
  • Melica mollis Phil.
  • Melica mutica Walter
  • Melica nitens (Scribn.) Nutt. ex Piper
  • Melica nutans L.
  • Melica onoei Franch. & Sav.
  • Melica pappiana W.Hempel
  • Melica parodiana Torres
  • Melica patagonica Parodi
  • Melica paulsenii Phil.
  • Melica penicillaris Boiss. & Balansa
  • Melica persica Kunth
  • Melica picta K.Koch
  • Melica rigida Cav.
  • Melica riograndensis Longhi-Wagner & Valls
  • Melica sarmentosa Nees
  • Melica scaberrima (Nees ex Steud.) Hook.f.
  • Melica scabra Kunth
  • Melica scabrosa Trin.
  • Melica schafkati Bondarenko
  • Melica schuetzeana W.Hempel
  • Melica secunda Regel
  • Melica spartinoides L.B.Sm.
  • Melica stuckertii Hack.
  • Melica subflava Z.L.Wu &
  • Melica tangutorum Tzvelev
  • Melica taylorii W.Hempel
  • Melica teneriffae Hack. ex Christ
  • Melica tenuis Arechav.
  • Melica × thuringiaca Rauschert
  • Melica transsilvanica Schur
  • Melica turczaninowiana Ohwi
  • Melica × tzvelevii W.Hempel
  • Melica uniflora Retz.
  • Melica violacea Cav.
  • Melica virgata Turcz. ex Trin.
  • Melica × weinii W.Hempel
  • Melica yajiangensis Z.L.Wu

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Melica L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-01-17.
  2. Muhlenbach, Viktor (1979). "Contributions to the Synanthropic (Adventive) Flora of the Railroads in St. Louis, Missouri, U.S.A.". Annals of the Missouri Botanical Garden 66 (1): 1. doi:10.2307/2398794. ISSN 0026-6493.
  3. «2013 BONAP North American Plant Atlas. TaxonMaps». bonap.net. Skatīts: 2023-01-17.
  4. «Herbarium.usu.edu: Genus Melica treatment». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 17. janvārī.
  5. «Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-01-17.